Aiz visas lielās steigas dažreiz šķiet, ka pietrūkst tik daudz- naudas, draugu, laika, iespēju, dzīves piepildījuma. Vienīgais, ko jūti ir sirdspukstu ātrums, bet ne jau no kā aizraujoša, bet no steigas. Beidzot pienāca brīdis, kad laiks apstājās. Mans laiks. Es gāju un smaidīju. Par ko? Es nezinu.
Riet saule, pulkstenis ir aptuveni 21:30, šoseja, un es. Likās, ka gaiss smaržo daudz labāk kā parasti, vējš ir siltāks un es skaistāka. Kaut kāda sava veida harmonija ienāca manī.
Sajutos brīva. Beidzot. Atkal. Viena pati sev. Sajutu piepildījumu tajā, ka esmu viena. Bieži tas negadās.