Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
otrdiena, 2010. gada 28. decembris
Viena diena- manējā
Vienu dienu dzīvojot sniegā, tu saproti cik daudz prieka tas var nest. Pat tad ja fotogrāfējot redz tikai smieklīgākos brīžus :)
ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris
Taisnība
Apskatot vecās dr.lv galaerijas sapratu to, ka vēl ar vien vienu no tām nezin kādēl nevaru apskatīt. Emociju dēļ. Saistās sasodīti labas un tājā pat laikā sūdīgas emocijas. Kaut kas labs, kas atgādina pagātni, kuru neizmantoju- sūdīgi man!
Un tādēļ jāizmanto iespēja, ko var izmantot.!
Un tādēļ jāizmanto iespēja, ko var izmantot.!
trešdiena, 2010. gada 22. decembris
*.*
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
svētdiena, 2010. gada 19. decembris
Ziemas - svētki
Kurš izdomāja Ziemas- svētku, un kādēļ šie divi vārdi ir savienoti?
Kur sākas ziema un beidzās svētki?
Cik apnicīga ir sēdēšana un vērošana, kā cilvēki tēlodami izsalkušus tēviņus un mātītes metas veikalā, un ķer ko tik var paņemt. Svētki- visiem ir tikai viena doma, kā tik iepriecināt savējos, vai ievilt ''ķeksīti'' darāmo darbu sarakstā. Bet vērtība, kas paliek to visu izdarot?
Bērns novērtētu dāvanu, kuru esi pircis o sirds, lai patiktu mazajam. Atrodot zem eglītes dāvanas viņa actiņas mirdzēs, jo salavecītis viņam ir sagādājis dāvanus. Neskaitāmi garā vestule, kas tiek iemesta šūplādē, lai salavecīts to paņemtu, nu jau gadiem netiek rakstīta, jo tas vairs nav mūsu galvās. Tagad mums prātā ir- ka tik dāvana un dāvināšanas prieks. Lielas, dārgas dāvanas veļas zem egles. Visiem acis spīd, be aiz laimes?
Tagad nevienam vairs neliekas normāli, ja dāvina zeķu pāri , siltu tēju vai ko vienkāršu. Tagad gribas ko lielu un dārgu. Tas vienkārši ir palicis mūsos no gadiem.
No tā visa vajadzētu atpūsties, ieslēgt radō, ietīties siltā sedziņā, paņemt tējas krūzi un atcerēties, kā mēs mazie gaidījām šos svētkus. Visu gadu- vai ne tā. Nevajag uztrauktiess par lielām dāvanām- priecāsimies, ka esam kopā. Jo tas ir viss svarīgākais.
Gaišus ziemassvētkus.
Bet es tikmēr gatavošos skolas eglītei. Un eksāmeniem pēc tās.. :))
trešdiena, 2010. gada 8. decembris
72
svētdiena, 2010. gada 5. decembris
71
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)