Kurš izdomāja Ziemas- svētku, un kādēļ šie divi vārdi ir savienoti?
Kur sākas ziema un beidzās svētki?
Cik apnicīga ir sēdēšana un vērošana, kā cilvēki tēlodami izsalkušus tēviņus un mātītes metas veikalā, un ķer ko tik var paņemt. Svētki- visiem ir tikai viena doma, kā tik iepriecināt savējos, vai ievilt ''ķeksīti'' darāmo darbu sarakstā. Bet vērtība, kas paliek to visu izdarot?
Bērns novērtētu dāvanu, kuru esi pircis o sirds, lai patiktu mazajam. Atrodot zem eglītes dāvanas viņa actiņas mirdzēs, jo salavecītis viņam ir sagādājis dāvanus. Neskaitāmi garā vestule, kas tiek iemesta šūplādē, lai salavecīts to paņemtu, nu jau gadiem netiek rakstīta, jo tas vairs nav mūsu galvās. Tagad mums prātā ir- ka tik dāvana un dāvināšanas prieks. Lielas, dārgas dāvanas veļas zem egles. Visiem acis spīd, be aiz laimes?
Tagad nevienam vairs neliekas normāli, ja dāvina zeķu pāri , siltu tēju vai ko vienkāršu. Tagad gribas ko lielu un dārgu. Tas vienkārši ir palicis mūsos no gadiem.
No tā visa vajadzētu atpūsties, ieslēgt radō, ietīties siltā sedziņā, paņemt tējas krūzi un atcerēties, kā mēs mazie gaidījām šos svētkus. Visu gadu- vai ne tā. Nevajag uztrauktiess par lielām dāvanām- priecāsimies, ka esam kopā. Jo tas ir viss svarīgākais.
Gaišus ziemassvētkus.
Bet es tikmēr gatavošos skolas eglītei. Un eksāmeniem pēc tās.. :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru