Visparastākā pirmdiena. Vakariņas virtuvē. Anete un Nauris. Tev kaut kas bija jāpasaka. Šķiet, ka tas tēmēts manā virzienā. Taisnība jau arī bija. Anete saka, ka viņai zvanīja Viņš. Es nodomāju, lai jau. Izrādās nezināja, kam tas numurs. Viņa, protams, tik vienaldzīga. Es arī. Tomēr Viņš lika, lai nodod man sveicienus. Es jau gan domāju, ka esmu sen aizmirsta. Un tomēr, tā būtu pat labāk.