Es esmu satikusi savu cilvēku. Savu vīrieti. Stokholmas mīla.

Es nezinu, kas, kā un kāpēc. Nejautā man, vai man bail. Man ir. Bet tās sajūtas tagad ir neaprakstāmas.

Ak, likteni. Atkal gribi paspēlēt paslēpes? Tu slēpies, es meklēju. Sarunāts. Meklēju, meklēju, bet atrada mani. Esmu apjukusi un skaitu dienas, līdz savu atradēju satikšu. Stokholma-Latvija. Tāds nieks vien ir, tu saki. Es tā nedomāju. Man bail. Bet vēlme liela.
Bet spēles vairs nespēlēsim, sarunāts?!