Tikai tagad es saprotu šī vārda nozīmi, ko nesapratu pirms tam. Es zināju, kā ir, ka mīl mamma- tā, ka tevis dēļ darīs visu. Bet kā tad ir tad, kad mīl vīrietis?
Kādreiz domāju, ka tas ir tad, kad viņš saka. Saka, ka mīl, ka pietrūkt, ka skumst. Es tam arī ticēju. Bet tikai tagad- pēc 7 mēnešiem es saprotu, ka tā nebija mīlestība. Tas bija vārds, Bet tagad? Tagad ir vārds un darbs. Darbs un vārds. Kā nu kuro reizi sanāk. Un es to mīlu. Ir skaisti vārdi un skaisti darbi.
Tu teici, ka mīli mani, un apsoli sargāt, kad vilki man pirkstā zelta gredzenu.
Tu teici, ka nespēj dzīvot bez manas klātbūtnes, parakstot līgumu par dzīvokļa īri.
Tu teici, ka es esmu skaistāka par rozēm, ar tām apberot mani Valentīna dienā, kad biji citā valstī.
Tad es Tev teicu, ka iemācīšu mīlēt arī mazās lietas, aizvedot velo pastaigā līdz saulrietam, barojot pīles pilsētas parkā, dzerot dažādas tējas un panesot tevi 'kukaragā'.
Tad es sapratu- vārdiem jāiet saskaņā ar darbiem- un no mazām lietām jāiedvesmojas un lielām. Tā mēs atradām sevi. Lai arī cik dažādi nebūtu. Mēs esam viens vesels. Es to saucu par mīlestību.
https://www.youtube.com/watch?v=KipSEcE6gGM
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru