Ir pagājis gads, kopš rokas trīcēja no prieka, gads, ko gaidīju, lai aizrautos elpa, tas izsapņotais...
Ar katru brīdi sāk likties, ka rokas vairs netrīc un elpa neaizraujas tik stipri, lai atkal sāktu sapņot. Liekas, ka kaut kas nav, kaut kas pietrūkst un tas liek atsvešināties. Liek būt diviem nevis vienam, liek salīt gultas puses un tējas krūzes.
Gribas ticēt, ka tā ir visiem, bet negribas pieņemt ka tā var notikt arī ar mani. Jau atkal.. Vairāk ir slikti, nekā labi. Vairāk gribas aizbēgt un nekad neatgriezties, gribas vairāk, bet saņemu mazāk..
Ticēt, cerēt, mīlēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru