Jo vairāk mēs atrodam, jo vairāk mēs pazaudējam. Jo vairāk mēs zinām, jo vairāk mums sāp. Jo vairāk mēs uzticamies, jo vairāk tiekam pievilti.
Beidzot man ir laiks lai izrakstītos no sirds. Jo ir pagājušas pirmās divas nedēļas no otrā kursa sfēras. Skolā šis tas ir mainījies, precīzāk cilvēki. Visi palikuši daudz drošāki, tādi riebīgāki. Ballītes tiek iegrieztas katru nedēļu, tā pa skaļo. Patīkami, tikai nu jau vairs tām neatliks tāds laiks, kā šīs nedēļas.
Darbu mape glabā vēl nesāktus darbus, kuri ir jāsāk, lai cik slinka es arī nebūtu. Pavisam drīz, drīz.
Visumā tā savādi. Itkā prieks par visu, bet itkā nē. Es nezinu. Trūkst dažu emociju, un esmu iegrimusi vienaldzības upē. Neko negribas, kā tikai padarīt visu, kas jādara. Pat nav sanācis laika pucēties, kā tas man bija pierasts. Gribas ātrāk ietīties segā un gaidīt nākošo dienu. Pat cilvēki man sāk apnikt. Nesaprotu kas man uznācis. Laikam kāda rudens nepatika.
Ar reklāmistiem gan man iet jautri. Trako kā paviāni, kamēr es guļu. Jāa, katra diena vismaz jautra man ir.
Ai, ko nu es te cenšos rakstīt, nav man vairs rakstāmā garastāvokļa arī. ķeršos klāt darbiem. Ar zīmuli pa lapu dragāa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru