sestdiena, 2013. gada 26. janvāris

Par putniem un burvju adatām.

Gremdējos salīdzinoši vecās dziesmās, ar tikko iznākušas filmas noskatīšanos galvā. Kopumā gribēju pateikt tikai to, ja ir kaut kas, ko tik ļoti vēlies, agrāk vai vēlāk tas piepildās. Vienu lietu gribēju īstenot jau gadus 2 noteikti un galvā rosījās doma, kad, kur un kāpēc?! Viss bija izplānots jau sen, sen, un tad pienāca 17 dzimšanas diena, un rokās, burtiski iekrita šī iespēja. Pēc tā notikšanas visas domas tā kā sagriezās, un likās, ka gribu savādāk, novilcinājusi 2 mēnešus sapratu, ka nē!- ir jādara tas un tā, kā es to tik ļoti vēlējos jau tad- senāk.
Sapratu, ka gribu to izdarīt 16. februārī, jo man tas bija īpašs datums, bet tā ir 6diena, bet arī šī datuma, laika vēsts ir iekļauta manā vēlmē. Lai nu kā 12 februāris. Līdz tam vēl 2 nedēļas lai visu ''saliktu pa plauktiņiem'' un sagatavotos morāli. Jā, man tas ir nozīmīgi, un diezgan svarīgi. Jo lai cik primitīvi tas neliktos tur ir stāsts, atmiņas un arī ticība sev. Mana vārda nozīme arī, cerība, jā cerība un to, ka es esmu, lai kaut ko paveiktu. Es ticu tam.
Neplānoti, bet pārlasot šīs rindas sapratu, ka viss saistās ar divi- 2gadi, 2 mēneši, 12 februāris, 2 nedēļas. Nu ko, gaidu ar satraukumu, piedzīvojuma atstāsts, būs pēc šīm nedēļām. (:


otrdiena, 2013. gada 22. janvāris

Cool kids never die


Ir tādas sajūtas, ka it kā viss kārtībā, un tu vari uzelpot miera elpu, bet dažreiz šķiet, ka tomēr tā nav. Viss mainās vienā acu skatienā, vienā vārdā un sajūtā...Beigās tu paliec viens, ar savām domām, kā pašreiz es...
Nekas nav mainījies, bet varbūt ir. Ir tik daudz varbūt, kas ir mūsu ikdienā un mani tas patiešām kaitina. Varbūt aiziešu, varbūt izdarīšu, varbūt gribu, bet ja nu varētu iztikt bez tā ''varbūt'', vieglāk taču būtu pateikt jā- gribu, nē- nedarīšu, bet visa pasaule ir sarežģījusies ar šo ''varbūt''.
Neizlēmība man riebjas..

Cilvēki patiesībā ir tik aprobežoti, ka nezin ko pat pateikt. Precīzāk, jaunieši, tā es esmu ievērojusi. Viņi neseko līdz savai dzīvei, dara to, ko patiešām ienīst, un ir tik piespiesti kaut kam. Uzelpot. To vajadzētu ik vienam. Vienkārši mierā sēdēt un padomāt, vai viņi neiznieko savu dzīvi, bet dara to kas patīk. Kāda spontāna ideja piešķir dzīvei asumu, nevis konkrēta dzīvesveida ievērošana, viss jau saplānots, ka nav laika- elpot.

Lūdzu, dzīvojat savu dzīvi, nevis izniekojat. Atbildat konkrēti nevis ar ''varbūt'', tas dzīvi padarīs tikai vieglāko un būs iespēja ''uzelpot''.

trešdiena, 2013. gada 16. janvāris

Riebeklis slinkums

Brīdis, kad atkal tevi sākt saukt par riebīgu un ļaunu cilvēku, tā sajūta ir neaprakstāma, bet savā ziņā fantastiska. Daudzi jau bija aizmirsuši to, kāda patiesībā es varu būt.
Asa, jā, tāda es gan varu būt.
Kliedzu un trakoju, kad neizdara man pa prātam, vai vienkārši mani neuzklausa, daļa no vecās Lienes sāk ielauzties jaunajā..

Ehh, bet slinkums palicis vecais, kā mani tas tracina. Es nespēju izdarīt visu ko vajag tikai tādēļ, ka man uz rokām uzkāpis kāds slinķis. Darbi vienkārši nejiet uz priekšu. Bet, laikam, sevi jāpiespiež, lai gan ir jau 20:30

otrdiena, 2013. gada 1. janvāris

Jauns gads-jauns sākums. Atskats uz manu '12

Jau tagad atvainojos par pavisam NEfilazofisko, vai NE-ar-dziļāko domu stāstu. Pavisam vienkārši. Kāds bija mans. 2012, un kādas ir apņemšanās uz '13.

Laikam laiks pagremdēties atmiņās par pagājušo '12. Tas bija jaudīgs gads, bez šaubām, jo es tik daudz ko pazaudēju, tajā pašā laikā iemācoties to, kas ir nozīmīgs un vajadzīgs. Šajā blogā šogad ierakstīti 98 ieraksti, tā vismaz stāsta statistika. Tomēr par visu, jauktā secībā.

Volejbols tika spēlēts kritiskā līmenī, viss notika apmēram ķeksīša pēc, bet tad, kad visvairāk sanāca, mani nosūdzēja, un nācās pamest volejbolu uz kādu laiku, tomēr ikvakara spēles ar brāli un viņa draugiem neizpalika. Daudz tuvāk iepazinu kursabiedrus, un sapratu, ka visi ir mainījušies. Sapratu to, cik dažāda es varu būt, cik, tomēr, iedomīga esmu un jā, dažkārt staigāju pa mākoņiem. No jauna iemīlējos mūzikā, un priekš sevis atklāju hollywood undead. Es, laikam, sapratu ka biju iemīlējusies, nu tā, ka nav vairs tikai patikšana, bet to visu es pazaudēju tieši augstāk minētās lepnības dēļ. Un tā, laikam, ir vienīgā lieta ko es nožēlošu vēl ilgi, pat tagad. Iepazinu savu vēl neiepazīto šķautni, to savādāko- skaisto. To sajūtu, ka ļoti daudzi uzskata tevi par skaistu, tas mani padarīja lepnāku. Es dabūju, vai varbūt mani dabūja ietekmīgs nelegālo darījumu cilvēks, un ar viņu kopā pavadīju 3 savas dzīves neaizmirstamākos mēnešus, pirmo reizi iepazinu kāda vecākus un baudīju šo ātrumu un nežēlīgumu, pirmo reizi kāds man krita ceļos un atzinās mīlestībā.
Savas skolas gaitas es turpināju ar ciešāk sažņaugtiem zobiem, lai viss sanāk, un pagaidām, arī sanāk, daudz maz viss, kam ir jāsanāk. Savā valmierā, paliku ievērojama, kā? es īsti pat nezinu. bet mani tur pazīst, vismaz puiši, skumji vai nē, es īsti nemāku spriest. Savu vasaru es baudīju ļoti un tā ir otrā labākā aiz '11 gada vasaras. Ar šis vasaras draudzeni un kursa biedreni lauru baudījām valmieru, pie tā laika draugiem, tur dzīvojāmies bieži, uz ''putu ballīti'' aizgājām kā baķkas, peldējāmies kailas, daudz smējāmies.
Es pirmo reizi uzdrīkstējos nodziedāt kaut ko viena pati, citiem dzirdot, un pat to ierakstīt, tā nu ieraksts vēl sastopams facebookā. Iepazinu citu puisi, sapratu, ka arī mēs esam pārāk dažādi, lai gan šī iepazīšana ievilkās uz apmēram puss gadu. Viss beidzās, pat nesaprotot, ka kaut kas ir sācies. No jauna iemīlēju sav brāli un sapratu, ka tas ir cilvēks, kam pilnībā varu uzticēties. Tik bieži izvācos no kojām, ka sāka likties jau tik apnicīgi. Es kļuvu laipnāka, un nešķitu vairs tik iedomīga apkārtējajiem. Es ieguvu mācību, ka draugi ir jāsargā, bet ir jāizdara izvēle, kuram ir jābūt un kuram ne, tavā dzīvē. Vasaras karstākais piedzīvojums bija positivus. Stundām garas sarunas ar kursabiedriem un skaisti pavadīts laiks.
Dzimšanas dienas ballīte ar labākajiem kursabiedriem un viņu dāvana, kuru jau sen vēlējos-tetovējums. Un gada nogalē saprasts, cik ļoti svarīgi ir mani labākie draugi. Tik tiešām, man viņi ir tik ļoti svarīgi, tie, laikam, ir svarīgākie neģimenes puiši manā dzīvē. Mans '12 bija jaudīgs, ar asarām, kāpumiem, daudz smiekliem un vēlmēm! Paldies tev!

Bet tu, 2013, esi jau atnācis, un ir aizvadīta jau pirmā tevis gādātā diena.

Es vēlos, lai tieši tu būtu gads, kurš, par spīti horoskopu nelabvēlībai man šai gadā, atnestu daudz prieka, mācību un laimes, jo kā jau jūs zināt, krītot zvaigznēm, nopūšot sveces, ejot pār jauniem tiltiem, vienādos pulksteņa laikos es vēlos viena- kaut es būtu laimīga. Jā, man tas ir svarīgi.
Esmu apņēmības pilna šo gadu padarīt lielisku. Es vēlos nokārtot daļu savas dzīves, biežāk sazvanīties ar saviem labākajiem draugiem. Būt neatlaidīgākai mācībās, kā arī pašā dzīvē. Skaisti nosvinēt savus 18. Biežāk dejot. Turpināt sasniegto, nesākt biežāk lietot grādīgos, kā arī smēķēt.  Katrā ziņā- vairāk laimes, lai piepildās visi sapņi, lai ir rīcības sekas, vairāk mīlestības, mazāk naida . ''Lieli sapņi spēj piepildīt lielas lietas''

Cheers!