Par putniem un burvju adatām.

Gremdējos salīdzinoši vecās dziesmās, ar tikko iznākušas filmas noskatīšanos galvā. Kopumā gribēju pateikt tikai to, ja ir kaut kas, ko tik ļoti vēlies, agrāk vai vēlāk tas piepildās. Vienu lietu gribēju īstenot jau gadus 2 noteikti un galvā rosījās doma, kad, kur un kāpēc?! Viss bija izplānots jau sen, sen, un tad pienāca 17 dzimšanas diena, un rokās, burtiski iekrita šī iespēja. Pēc tā notikšanas visas domas tā kā sagriezās, un likās, ka gribu savādāk, novilcinājusi 2 mēnešus sapratu, ka nē!- ir jādara tas un tā, kā es to tik ļoti vēlējos jau tad- senāk.
Sapratu, ka gribu to izdarīt 16. februārī, jo man tas bija īpašs datums, bet tā ir 6diena, bet arī šī datuma, laika vēsts ir iekļauta manā vēlmē. Lai nu kā 12 februāris. Līdz tam vēl 2 nedēļas lai visu ''saliktu pa plauktiņiem'' un sagatavotos morāli. Jā, man tas ir nozīmīgi, un diezgan svarīgi. Jo lai cik primitīvi tas neliktos tur ir stāsts, atmiņas un arī ticība sev. Mana vārda nozīme arī, cerība, jā cerība un to, ka es esmu, lai kaut ko paveiktu. Es ticu tam.
Neplānoti, bet pārlasot šīs rindas sapratu, ka viss saistās ar divi- 2gadi, 2 mēneši, 12 februāris, 2 nedēļas. Nu ko, gaidu ar satraukumu, piedzīvojuma atstāsts, būs pēc šīm nedēļām. (: