otrdiena, 2013. gada 22. janvāris

Cool kids never die


Ir tādas sajūtas, ka it kā viss kārtībā, un tu vari uzelpot miera elpu, bet dažreiz šķiet, ka tomēr tā nav. Viss mainās vienā acu skatienā, vienā vārdā un sajūtā...Beigās tu paliec viens, ar savām domām, kā pašreiz es...
Nekas nav mainījies, bet varbūt ir. Ir tik daudz varbūt, kas ir mūsu ikdienā un mani tas patiešām kaitina. Varbūt aiziešu, varbūt izdarīšu, varbūt gribu, bet ja nu varētu iztikt bez tā ''varbūt'', vieglāk taču būtu pateikt jā- gribu, nē- nedarīšu, bet visa pasaule ir sarežģījusies ar šo ''varbūt''.
Neizlēmība man riebjas..

Cilvēki patiesībā ir tik aprobežoti, ka nezin ko pat pateikt. Precīzāk, jaunieši, tā es esmu ievērojusi. Viņi neseko līdz savai dzīvei, dara to, ko patiešām ienīst, un ir tik piespiesti kaut kam. Uzelpot. To vajadzētu ik vienam. Vienkārši mierā sēdēt un padomāt, vai viņi neiznieko savu dzīvi, bet dara to kas patīk. Kāda spontāna ideja piešķir dzīvei asumu, nevis konkrēta dzīvesveida ievērošana, viss jau saplānots, ka nav laika- elpot.

Lūdzu, dzīvojat savu dzīvi, nevis izniekojat. Atbildat konkrēti nevis ar ''varbūt'', tas dzīvi padarīs tikai vieglāko un būs iespēja ''uzelpot''.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru