trešdiena, 2013. gada 15. maijs

Dažreiz šķiet, ka laiks skrien ātrāk nekā es spēju paskriet tam līdz. Gājputni jau sen kā atlidojuši un pavasara karstuma uzplūdi tveicē mani visu.
Itkā nav lieka laika, lai par kaut ko ļoti sūdzētos, jo tāda nu es esmu. Ja kaut ko vēlos sasniegt pieķeros tam klāt tā 'pa ritīgo'.
>>>> 5dien pirmais eksāmens mākslas vēsturē, un ziniet, es mācos, ļoti mācos, 5 stundas no vietas nu jau liekas, kā nieks. Kādreiz pat puss stunda man likās ļoti nogurdinoša. Kaut kas man šajā visā tomēr patīk.

Vēl ar vien, apnīk cilvēku sarežģītā domāšana. Un beidzot varu pateikt, ka esmu tikusi vaļā no tās mīl-esības<--nees b="" ba.="" bas.="" dot="" ds="" j="" jie="" k="" kad="" kaitina="" lnees="" m="" nav.="" nbsp="" nemaz="" p="" par="" paties="" r="" to="" vair="" vi="" visi="">Ar savu labāko draugu dzīvojam labi, sazināmies biežāk nekā parasti un jā, beidzot ir tā sajūta, ka tev ir patiess draugs.
Valmierā ir kāds kas gaida, kāds kurš uzrakstīs sms pirms gulētiešanas un klausīsies manā nīdēšanā.
Ir kāds, kurš ies ar mani uz zālīti, un klausīsies to, ka es nevaru izdarīt kaut ko, bet pateikt- tu vari"! Un varu arī!Kāds, kurš panesīs kukaragā, kad uznāk vēlme.
Lienčo nu jau brauc ar mašīnu, sanāk visādi bet brauc!

Jā, tāda nu ir tā mana dzīve pašlaik. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru