Vai arī Tev kādreiz ir bijis tā, ka esi daudz ko paveicis, diezgan daudz ko piedzīvojis, bet vienkārši nav bijis 'dvesmas to uzrakstīt. Piedod, draugs, man tā gadījās.

Saucās, ka aiz loga ir ziema, ne tuvu. Pāris dubļi vaid zem zolēm, saule savas acis atver tik uz brīdi un cilvēki nesaprot, kā lai sevi apģērbj. Man atkal ir savādāk. Drēbes mugurā, tās pašas pirmās, kas nāk no skapja ārā ar tekstu: '' šodien velc mani, būšu pietiekami tīra, glīta un moderna..'' Tā šodiena. Bet kā ir ar pārējo, kas ir iekšā manī? Kā lai iztīru to iekšējo Lieni, lai tā var pateikt :''Jā, šodien es esmu lieliska, moderna, tīra, nesaņurcīta..''
Kaut kas manī ir saplacis. Gribasspēks ir, veiksme arī ir, bet kur tad ir problēma. Kurš pavilka lūpu kaktiņu uz leju? Es gribu uz augšu. Tur- pret debesīm. Beidz mani mocīt. Palaidies vaļā. Neturi ciet. Ļauj man iet. Pavisam mierīgi. Ir taču brīnumu laiks. Ziemassvētki. Ir jārada brīnums. Tīrs brīnums. Laiks pāršķirt lapu.
Ak, es.