Cilvēks, kuram netīk savu identitāti veidot aiz cita. Tā es. Es, kurai patīk būt redzamai, priekšā, un tiekties tik ļoti pēc mērķa. 

Kā jau katru gadu uzstādītais mērķis kļūt par ēnu, uz vienu dienu, uzņēmumam, personai, kurai manās acīs ir liela saistība ar manu vēlamo nākotni, un potenciāls. 

Pirms gadiem 2 pirmo reizi gribēju pieteikties šajā absolūtismā. Uzrakstīju 3 motivācijas vēstules, vairs neatceros kādas un kam, bet uzspiedu sūtīt. Acis tik lielas, kā pogas un gaidu atbildi. Tik rādās- ''gaida'', ''gaida''. Un nesagaidīju. Biju ļoti vīlusies. 

Pagāja gads un atkal, pirksti jau slīd pār taustiņiem, un domās ''šī būs mana lieliskākā motivācijas vēstule''. Protams, mani nepieņēma. Tad es sāku domāt, kas ar mani nav kārtībā, ja jau 2. gadu neviens negrib mani par savu ēnu. Es tiešām neesmu pat ēnas cienīga?

Šis gads. Nav divu domu, sāku februāri ar motivācijas vēstulēm. Meklēju kam sūtīt to brīnumu, atduros pie fakta, ka visa ir tik daudz, ka nav nekā. Ne mākslā, ne sportā. 

Piesakos tallink, kā izklaidētājs. Piesakos TopGear latvija, kā žurnālists, jo es tač' to mācos. Piesakos pie sportista, jo mīlu sportu. 

Domāju, ka kārtējo gadu palikšu izsvītrota no visiem sarakstiem, jo TopGear pieteicos jau 2. gadu. 

Pēkšņi ziņa, ka būšu sportista ēna. Es staroju. Laime. Absolūta. 

Viss sarunāts. Tikšanās 11.

Šodienas rīts. Sms. Jūs apstiprināja par ēnu TopGear latvija. Tici man, tu pat nespēj iedomāties kāda harmonija mani pārņēma. 

Mana laime, potenciāls, vērtība. Viss ko es vēlējos. No ļoti daudziem pieteikumiem es tiku izvēlēta, kā viena no 6 ēnām. Tas ir nopietni? Kā? 

Atziņa ko es vēlējos pateikt?!: Nekad! Nekad neatmet cerības, pie tā ko ļoti vēlies. Ja nesanāca man pirmos 2 gadus, redzi, sanāca trešajā. Un tas, ko ļoti vēlējos. Vienmēr vajag tiekties uz mērķi, lai cik ilgu laiku tas prasītu, jo šogad, kaut uz pāris stundām būšu ''ēna'' cilvēkam, profesijai kas ir man svarīga, t.i. žurnālistam, vēl pietam sporta. 

Tici sapņiem un tie piepildīsies. 

''Lielos mērķos vieglāk trāpīt''!