Nekad neatdodaties cilvēkiem morāli vairāk nekā jūs spējat. Tad būs jādzīvo aplauztiem spārniem, aplauztām domām. Tas sāpinās. Nepieķerieties cilvēkiem vairāk, nekā šis cilvēks spēs jūs panest. Uzticies sev vairāk. Ja saki- nevajag, tad nevajag. Nemelo citiem, un galvenais sev.
Es zinu kā ir brīdī, kad gribi iestāstīt- man šis cilvēks būs īstais. Bet patiesībā īstais viņš ir kādai, kura pēc viņa ilgojas un gaida, ne tev, kura vienkārši nespēj atlaist, jo tā ir vienkāršāk.
Nevajag padoties brīžos, kad viss šķiet bezjēdzīgi, nu nevajag. Jo tad bezjēdzīgs esi tu, cilvēk. Mēs esam radīti, lai cīnītos. Netici? Pajautā mammai. Es ticu, ka 'ja viņa būtu padevusies, tu tagad nelasītu šo savārstījumu, jo viņa cīnījās tevis dēļ.! Un dažreiz mēs to aizmirstam- cīnīties. Par taisnību, par mīlestību, par dzīvi-skaistu dzīvi.
Mēģini atrast katrā dienā iespēju pasmaidīt- kaut mazāko. Pat ja saplīsusi kurpe zini, ka tiksi pie jaunas vai salīmējot veco iegūsi, ko savādāku. Smejieties- cilvēki, smejieties. Par niekiem, pat lielām lietām, vienmēr. Situācijās, kad nedrīkst, bet neturi sevī, ja kas laužas ārā.
Bet galvenais piedodiet. Neturiet ļaunu. Bet neatdodat cieņu.
Esi, cilvēks!