Pašlaik slīgstu savas mīļās ''linkin park'' dziesmas apskāvienos un vēlos izvēdināt galvu. Ak, šī nakts burvība. Bet man jāsēž kojās ar īgņu pilniem cilvēkiem.
Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
pirmdiena, 2013. gada 4. februāris
#linkinpark
Pašlaik slīgstu savas mīļās ''linkin park'' dziesmas apskāvienos un vēlos izvēdināt galvu. Ak, šī nakts burvība. Bet man jāsēž kojās ar īgņu pilniem cilvēkiem.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru