Tas ir kā 'piedod, bez 'dod', tas ir kā karaliene, bez liene. Un man nākas tev atvainoties par to, ka tik sen neesmu atvērusi šo lapu un ierakstījusi kaut ko. Bet es centīšos to mainīt.

Katram no mums pienāk brīdis, kad jūties pārliecināts par sevi, nesalaužams un laimīgs, bet reiz tas viss var beigties, un tā negaidīti. Zini, nedēļu biju plecs uz kura paraudāt, dienasgrāmata, kurā pierakstīt sajūtas, un ārsts, kuram izstāstīt, cik ļoti sāp. Tā bija. Meitenēm salauza sirdis viņu puiši. Bet tā neaprakstāmā sajūta, ka vienkārši nespēj palīdzēt. Visi vārdi jau izteikti, un negribas jau aprobežoties ar to, ka 'Viņš neatradīs tik labu kā tu', vai citi standarta teksti.
To visu piedzīvojot radās tā sajūta- ak, kā es negribu, lai man būtu jāpiedzīvo tā tukšuma sajūta, tas mirklis, kad viņa roka izslīd no manējās.