Dažreiz jau nevajag daudz- pavisam nieku.

Kad esi slavas zenītā viss liekas perfekti, lieliski un neiedomājami. Liekas, ka esi pasaules valdnieks kaut tikai savā, vienā jomā. Tu esi labākais. Nepārspējamais. Es tam ticu. Un tad tu man saki:'' Es nākamgad spēlēšu ar viņu!''
Un es nesaprotu, kā? Kā tu grasījies man to pateikt tā, lai man nesāp. Zini, draugs, partneri, šis teikums lika nedaudz sagrūt manai pašapziņai un vēlmei celties. Tikai.... tu to nesaprati.
Jā, tagad Tu esi viens no labākajiem, sev. Un arī man. Bet manam viedoklim šeit nav vietas. Tikai atceries, kurš bija cilvēks, kurš iemācīja Tev iemīlēt sportu, kā to mīlu es. Kurš bija tas, kas pat brīdī, kad nezināji noteikumus teica:''Es spēlēšu ar Tevi vienā pārī!''. Tu jau esi to aizmirsis. Kurš cīnījās dēļ visa un atbalstīja... Bet tas jau bija sen, bet ''paldies'' jau ir par daudz lūgts.
Kad atcerēsies piesakies.

#volley