Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs
Šodiena- vakardienā!
Ehh- vakar neko nesanāca ierakstīt, bet īsumā par to dienu:
1. Biju valmierā- staigāju pa valletu, kā jau parasti kko nopirku :D [īstenībā nebija tur nekā ievērības cienīga]
Bet šodien biju uz kartingtrasi skatīties kā brālis un citi tur brauc ar saviem uzčinītajiem vāģiem..
Bija diezgan vējains, bet tas jau mani netraucēja šo visu pasākumu vērot..
Pārsteigums man bija tas, ka ierudzīju, kaā tur piedalās 12gadīga meitene- kūul, es arī gribētu :D [jā, tas man ienāca prātā] ...
Beigu, beigās viens no šoferīšiem nenovaldīja savu autō un grāvis viņu sagaidīja ar atplestām rokām, bet paldies Dievam nevienam nekas nenotika :)
Jauku dienu- lai gan ir jau 14.30 :))))
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru