Pasaulē atgriežas krāsas. Trotuāriem sajūta, kā izgrieztai grīdas lupatai, jo plicis tikai slapjuma glāsts. Viss sāk kust, un atkūst arī kas cits.
Bauda dzīvot ir savāda lieta, tā liek darīt savādas lietas un savādi uzvesties. Ar vienu kāju par ''jā'' ar otru, par ''nē'', bet beigās, baudas nekādas, jo šī neizlēmība ir kā apsēstība. Prāts apsēsts ar nemitīgām vēlmēm, bet sirds liek atslābt un neiekarst, tāda tā dzīve bez robežām. Prāts atkūst, bet sirds paliek sasalusi, un nedomā atkust uz vienu uzsaucienu.

....................
Vēlos baudīt sajūtu, kad asaras rit pār vaigiem, tādēļ jānoskatās kāda filma, kas liks padomāt, apdomāt, sadomāt..

Par putniem un burvju adatām2

..piepildīju savu 2 gadus briestošo sapni, tieši '13 gada 12 februārī. Kā tas viss sākās?
Mana 17. dzimšanas diena, ballīte. Tomēr kursabiedri, jeb precīzāk mīļākie no maniem biedriem uzdāvināja man sen kārotu dāvanu, jeb tetovējumu.
Es zināju, ko, kur un kapēc gribu. Tā nebija spontāna ideja, nepavisam ne, tā bija zīme, pēc kuras es ilgojos, tā zīme, kas dod man spēku ikdienā, un liek man atcerēties kas man ir svarīgs. Man tas nozīmē tik ļoti daudz. Gan tas, kam es ticu, uz ko es tiecos, un tas, kas ir iemācījis būt tādai, kāda es esmu..
Bet vakar, līdz pašam brīdim kad jāguļās zem adatas es jutos mierīga, pavisam. Viss lēni un pārliecinoši tika saskaņots ar meistaru. Laiks gulties un tapt par jaunu cilvēku, īstenot savu kvēlāko sapni.
Tagad gan sirds sitās strauji, bet man tikai pajautāja:'' esi gatava?'' es atbildēju-'' protams''! Kursabiedri, kas bija man līdz skatījās ar izbrīnu un gaidīju, kā es reaģēšu uz pirmo adatas glāstu. Bet viss notika pavisam vienkārši, es gulēju, iegrimu savā mīļākajā mūzikā, kas negaidītā kārtā skanēja arī salonā, un nu jau es biju mierīga.
Ieslīgusi sevī, ar adatas glāstiem uz lāpstiņas. Tās sajūtas bija neaprakstāmi fantastiskas, nu nopietni. Tās nebija sāpes, varbūt bija, bet kaut kas man lika būt mierīgai, un izjust to procesu ar smaidu sejā, jāa, man tas tik tiešām patika.
Viss beidzās kādā puss stundā, bet tas bija mirklis, patīkams.
Es izdarīju to, ko jau tik ilgi vēlējos. Tagad esmu pārliecināta, ka mana izvēle bija pareiza, jo zīmējums tiešām ataino mani un manus mērķus. Tas mani dara stipru, un es esmu laimīga.

Vilšanās garša, bet bailes nemēģināt.

Esmu sapratusi vienu lietu : Kad esi laimīgs , to nevienam nevar stāstīt .

Viss atkal ir palicis dīvains, arī es. Prāta sajukums, un lēnām kļūstu tāda, kādai nevajadzētu būt, ak šī vienaldzība un izklaide vienlaikus. Galva jūk prātā no sajūtām, bet tai pašā laikā vienaldzība un vēlme pēc vieglas izklaides un dažām sajūtām.
Vēlme pieradināt nepieradināmo. Tā varētu nosaukt misēkli, kas pašlaik ir radies manā galvā, tomēr pie tā, protams, esmu vainīga es pati. Man negribas to, lai gan gribas, es zinu ko negribu, bet nezinu ko gribu, un tas ir tik sasodīti nepareizi.

Es gribēju tikai vienkārši pasmieties, bet atkal tas apsēdis manu galvu un es nevaru no tā atbrīvoties. Un zinu, ka galu galā sāpēs jau man. Es pati esmu tik paredzama, bet nevaru apstāties. Man vajag pamēģināt to sajūtu, atkal, kaut nedaudz. Gribu pārmācīt nepārmācāmos, gribu pieradināt nepieradināmos, bet es pati?
Ak, šis mūžīgais jautājums, kas esmu es pati, pie kā es piederu, un vai esmu labāka par to, kuru kādreiz mēdzu aprunāt. Vilšanās sevī. Pietam smaga. Es kļūstu tāda kā cilvēki, kurus kādreiz esmu nievājusi. Ievirpuļoju vieglās izklaidēs, nemaz neapzinoties, ka beigās sāpēs, ak jāa. Tas teiciens: Mīlestība ir spēle, kurā zaudē tas, kurš to visu sāk uztvert nopietni.

Pašlaik šķiet, ka to sāku nopietni uztvert es. Mans jaunības maksimālisms un reizē bailes no tā visa. Man žēl sevis, ka es sev to nodaru. Bet vai apstāties es nezinu? Ja nu tomēr. Neizprotamais cilvēks, neizprotamā es pati. Bet ja nepazīstu, vai varu spriest, ko saka draugi.

Mans sapņu tulks ir izslēgts, viss ir aizburts, es nododos vienkāršībai un nekam. Es jūtu sāpes, un vilšanos, bet es neapstājos, jo liene ir cerība. Cerība uz mūžu, pat sev, ar sevi un par sevi.

#linkinpark

Cilvēki ir pārāk neizprotamas būtnes, lai mēģinātu iedziļināties viņu vienkāršākajos vārdos vai sarežģītākajos lēmumos. Nav vērts, tik vienkārši. Nav ko sevi apgrūtināt un pārāk daudz uztraukties. vienmēr kāds kādu nodos, kāds kādam būs svarīgs, bet beigas pienāk visam..un vienmēr.

Pašlaik slīgstu savas mīļās ''linkin park'' dziesmas apskāvienos un vēlos izvēdināt galvu. Ak, šī nakts burvība. Bet man jāsēž kojās ar īgņu pilniem cilvēkiem.