..piepildīju savu 2 gadus briestošo sapni, tieši '13 gada 12 februārī. Kā tas viss sākās?
Mana 17. dzimšanas diena, ballīte. Tomēr kursabiedri, jeb precīzāk mīļākie no maniem biedriem uzdāvināja man sen kārotu dāvanu, jeb tetovējumu.
Es zināju, ko, kur un kapēc gribu. Tā nebija spontāna ideja, nepavisam ne, tā bija zīme, pēc kuras es ilgojos, tā zīme, kas dod man spēku ikdienā, un liek man atcerēties kas man ir svarīgs. Man tas nozīmē tik ļoti daudz. Gan tas, kam es ticu, uz ko es tiecos, un tas, kas ir iemācījis būt tādai, kāda es esmu..
Bet vakar, līdz pašam brīdim kad jāguļās zem adatas es jutos mierīga, pavisam. Viss lēni un pārliecinoši tika saskaņots ar meistaru. Laiks gulties un tapt par jaunu cilvēku, īstenot savu kvēlāko sapni.
Tagad gan sirds sitās strauji, bet man tikai pajautāja:'' esi gatava?'' es atbildēju-'' protams''! Kursabiedri, kas bija man līdz skatījās ar izbrīnu un gaidīju, kā es reaģēšu uz pirmo adatas glāstu. Bet viss notika pavisam vienkārši, es gulēju, iegrimu savā mīļākajā mūzikā, kas negaidītā kārtā skanēja arī salonā, un nu jau es biju mierīga.
Ieslīgusi sevī, ar adatas glāstiem uz lāpstiņas. Tās sajūtas bija neaprakstāmi fantastiskas, nu nopietni. Tās nebija sāpes, varbūt bija, bet kaut kas man lika būt mierīgai, un izjust to procesu ar smaidu sejā, jāa, man tas tik tiešām patika.
Viss beidzās kādā puss stundā, bet tas bija mirklis, patīkams.
Es izdarīju to, ko jau tik ilgi vēlējos. Tagad esmu pārliecināta, ka mana izvēle bija pareiza, jo zīmējums tiešām ataino mani un manus mērķus. Tas mani dara stipru, un es esmu laimīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru