Pasaulē atgriežas krāsas. Trotuāriem sajūta, kā izgrieztai grīdas lupatai, jo plicis tikai slapjuma glāsts. Viss sāk kust, un atkūst arī kas cits.
Bauda dzīvot ir savāda lieta, tā liek darīt savādas lietas un savādi uzvesties. Ar vienu kāju par ''jā'' ar otru, par ''nē'', bet beigās, baudas nekādas, jo šī neizlēmība ir kā apsēstība. Prāts apsēsts ar nemitīgām vēlmēm, bet sirds liek atslābt un neiekarst, tāda tā dzīve bez robežām. Prāts atkūst, bet sirds paliek sasalusi, un nedomā atkust uz vienu uzsaucienu.

....................
Vēlos baudīt sajūtu, kad asaras rit pār vaigiem, tādēļ jānoskatās kāda filma, kas liks padomāt, apdomāt, sadomāt..