svētdiena, 2013. gada 3. marts


Mīlestība ir kā narkotikas. Sākumā tevi pārņem eiforija, tu ļaujies tai pilnībā, bet nākamajā dienā jau gribi vairāk. Tā vēl nav saindēšanās, bet tev patīk šī sajūta, un tu jūties spējīgs sevi kontrolēt. Tu domā par mīļoto divas minūtes un aizmirsti par viņu uz trīs stundām. Pamazām tu pie šā cilvēka pierodi un kļūsti pilnīgi atkarīgs no viņa. Tagad tu domā par viņu trīs stundas un aizmirsti vien uz divām minūtēm. Kad mīļotā nav tuvumā, tu jūties kā narkomāns, kam pietrūkst kārtējās devas. Un, tāpat kā narkomāni zog un pazemojas, lai iegūtu nepieciešamo, arī tu mīlestības vārdā esi gatavs uz visu.

Nē, es neesmu iemīlējusies. Es vienkārši mīlu tekstus par sajūtām. Un vispār esmu saviļņota, jo uzzināju to, ka  pirms manas dzimšanas dienas gaidāms vēl kāds brīnumiņš manā radu pulkā. Māsīca/brālēns, lai to lemj kas augstāks.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru