Un pagaidām visa mana mīlestība satilpināma kafijas krūzē. No rītiem tā modina, un ar savu karsto sirdi apdedzina mēli, lai vieglāk pamosties. Pusdienās tā nomāc nepatīkamo sušī garšu. Tomēr tā nu ir savādāka- daudz maigāka, ar karameļu sīrupu sirdī. Pēcpusdienā atkal tā mani lutina no visas sirds. Nu jau putukrējuma cepure uz sirds un šokolāde.. tā es kūstu viņas dēļ. Bet vakarā? Vakarā tā man vienkārši liek gremdēties atmiņās par vecām lietām un sajūtām, un uz nakti kafijputas noskūpsta mani.
Tāda nu viņa ir- mana kafijas krūzes mīlestība.!

Redziet, citiem tā ir īsta mīlestība pret kādu cilvēku. Bet man tā ir kafija. Gandrīz tik pat laba kā cilvēks. Pamodina, kaut ko nomāc, viņas rokās izkust, un uz  nakti noskūpsta. Jā, tā ir kafija.