Dienas gaišākā doma: Lai arī kā cilvēks mēģina noslēpt savu patieso būtību, agri vai vēlu to pamanīs citi!
Nu re, jau 20.25 bet es neesmu neko lādzīgu izdarījusi, laikam jāsāk tā pamatīgi ķerties pie darba. Nu mooins. Man ir tik daudz darba, bet tajā pašā laikā tik maz laika. Skolā tikai mācamies, un atliek maz laika atpūtai.
Vienīgais, kad pa īstam vari atpūsties ir laiks, kad vakarā izej ārā ar Džeriju- kā tagad! Vienkārši pastaigājām, paskrējām. Kājas sāp, bet tomēr, tik laba sajūta- brīvība.
Nu re, pierādās, ka man patīk būt brīvai- nu savās domās brīvai. Tādēļ arī es gribu tos putnus uz pleca- kā bildē uz rokas. bet es uz pleca. Jo man no pleciem sākas brīvība.
Atverot e-klasi, tā vien liekas, ka skolotāji nežēlo savu laiku, lai pierakstītu pilnu ailīti ar uzdoto, bet kā ir ar mums? Reti kurais atšķir e-klasi lai pārliecinātos, ka kaut kas ir uzdots, jo vienkārši nav laika. Mēs steidzamies ar vien vairāk. Un ne jau pc ir pie tā vainīgs, bet tas, ka mēs vēlamies kaut ko sasniegt ne tikai mācībās [matemātikā, LV u.c.], bet gan sportā, mūzikā vai mākslā. Mēs gribam sasniegt, ko augstāk, nekā dien dienā tupēt skolas solā!
Vienīgi šodien izdomāju palasīt sen neredzētu blogu. Un pašķirstot vecos ierakstus atradu vienu rindkopu par ''pogu balli'', to gan rakstīja cilvēks, kas mācās paralēlklasē tomēr doma bija šāda : '' Es priecājos, ka par mūsu klasi teica, kaut ko mīļu, nevis kuru vietu dabuja aerobikā, un cik gudri esam.''. Es sašutusi aizvēru šo vietni un padomāju, ka starp visiem tieši mēs esam gudrākā klase. Pie tam, ne jau mēs cauru dienu mācamies. Mēs dzīvojam laikā. Mēs daram daudz ko kopā, lai sasniegtu. Un aerobikas vietas bija MŪSU piedzīvojums, ar asarām, smiekliem, naidu, bet beigu beigās- izdošanos. Un tagad ir tik patīkami pašķirstīt attēlus no laika, kad tikko sagājām visi kopā un kļuvām par vienu veselu ''bēci''. ''Es no bēčiem'' tas mūs raksturoja visstiprāk. Mēs mīlam uzvarēt, varam pārdzīvot zaudējumu, bet visvairāk mums patīk darīt-visiem kopā, roku rokā.
Šogad mūsu ceļi šķirsies, kādam apvienosies. Bet mēs esam putni no viena kāša- un tā tas paliks vienmēr. Ar saviem piedīvojumiem, pārdzīvojumiem un atmiņām, kas ir mūsos. Katrs par sevi daudz atšķirīgāki, bet kopā- interesanti!
Tas viss nāk prātā tādēļ, ka pēc 2 mēnešiem es taisnā ceļā pretī eksāmeniem. Kā ies? To rādīs laiks. Bet man ir tik ļoti, ļoti jāpacenšas. Ehh!
Galīgi novirzījos no tēmas, bet tomēr- ja par bēčiem, tad par viņiem.!
Visi kopā, kā vienots spēks- roku rokā!
Mēs visi kopā
Kā vienots spēks roku rokā
Pārsteigums kārtējais jauns
Par kuru mums nemaz nav kauns
Jo dienu mēs dzīvojam
Un kontroldarbus viltojam
Vēsturi mēs veidojam
Un par tālāku nākotni domājam
Visi to zina
Kā uzvaru bēči svina.
Skolotāji nespēj gulēt,
Par to cik mēs daudz varam muldēt.
Taču mēs spējam arī viņu godāt
Un trigonometrijas uzdevumus domāt.
Tā diena ir pienākusi,
Kad ķīmijas tabulā jauna viela ienākusi -9.b. [J. Ērglis]
Neviens vēl nav kļuvis liels, norādot uz to, cik mazs ir kāds cits. /I.Himmel/ ,
