Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis
I just had *
Mmm izbaudījusi pavasara dienu. Izskrējusies ar Džeriju, salamāājusi viņu. Daudz runājusi pa telefonu un pc. Uztaisījusi kūku un sadarījusi vēl visādas lietas.
3dien es braukšu uz valmieru, jā!
Bet rīt arī. Faaan.**
Saldus sapņus!
-gribi saldus sapņus?aizmiedz tortē
Iedod Buču. Un es visu nakti domāšu par to.. Roffll
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru