Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
šodien atkal secināju to, ka esot maitai, dzīve kļūst skaistāka.
Soou. Nu jau kā 3 dienas mājās no Valmieras, kurā pavadīju tikai 2 dienas. Bet sagāzti tādi podi, ka var nosaukt, ka šīs 3 dienas, bija manas vasaras noslēgums. ļooti patīkams pat!
Tātad, atbraucu mājās no Valmieras skolas, un izrādījās, ka mūsu vecajai klasei ir pasākums. Nu ballīte. Tā nu pie Top'a satikāmies un jā, nebiju ar dažiem redzējusies pat veselu vasaru, bija par ko parunāt, citi vēl nebija manus matus redzējuši, un visi tie melnie jociņi atkal- ahh!
Tā nu pa lietu aizgājām līdz mūsu hatam, jeb pie vienas klasesbiedrenes uz māju/pagalmu/saimniecības ēku/ jeb kā to visu nosauksim. Lieliski! Tā nu atkal ēdiens, galda tenniss- kurā es paliku neuzvarama, un vienīgais kas ar mani varēja cīnīties bija Pēteris- bet nesanāca šim. He. Tad sarunas, kurināšana, foķēšanās, un visādas muļķības.
Nu neko, gāju projām, lai tiktu uz nākošo ballīti. Ejam, td mums pakaļ sāka skriet kkāds maniaks. Bet es laimīga tiku mājās, jo ir arī tādi draugi, kas atbrauc pakaļ ja ir liella vajadzība (nice)
Tāad nākošā ballīte, uz kuru man īpaši negribējās iet bet beigās aizgājām. Annija protams uzjautrojās, tā nu visiem bija jautri. Bet nu jā, tā ir ballīte kuru neaizmirsīšu un kur viss sīkumos nav jāzin. Laikam hits : man uzbruka goviss... [kāda cilvēka pieredze vakarā], un visādi citādi pigori. Ā jā es izkritu no šūpolēm, daudz smējos.! Un dejas.!
Hei, cik nožēlojami, šeit iegriezties pēc tāda rakstīšanas pārtraukuma. Galīgi neraksturīgi man, bet tomēr nav tik daudz laika,kā bija iepriekš- interesanti!
Nu jau sākšu sīkāk pastāstīt!: Vasara beigusies, skola sākusies. Šodien tas visu varenais 1.mais! Kojās ievākusies esmu, +/- apradusi arī, bet tā pat īpaši netīk. Biju skolā, to ''gaisa gabalu''vilkāmies kājiņām. Tur iepazīstināja visus ar mums, tad vēl skolotāji,. Mūsu 'kursa audzinātājs- Aivariņš! Tāds omolīgs vīrietis, ar humora izjūtu. Pasniedz mums kulturoloģiju.
Grāmatas jau arī diezgan sagatavotas ir, tas priecē, vēl pāris sīkumi un tad jau būs ļooti jauki :)
Šodien satiku arī vecos bēčus. Un visi saka, ka tagad arī viņiem tā savādāk, ka nav kā iepriekš, kad visi bijām kopā. Nu jāa. Par mani- šie jautāja, kā man tā skolā un tā. Es tikai: ir jau labi:
) Daudzi nu jau dzīvē redzēja manus matus- teica, ka izskatās labi, ka esmu viens no retajiem cilvēkiem, kam piestāv- priecē. Tad apspēlēju visus galda tennisā- hehehe. :)
Vienīgi kad gājām ar Lienču mājās mums pakaļ nāca kkāds vecis, bet nu tad jau piezvanīju savējiem lai aizved mani mājās hehehe :)
Rīt nav man skolas, tapēc ar savējiem pāris aizšausim līdz vecajai skolai. Un vakarā moš vēl izklaides :)
Tā man pagaidām iet! Apsolos uzrakstīt šad tad, kā man pa valmieru :)
Šoreiz stāstu nesākšu ar to, kā man iet šovasar, bet sākšu un pabeigšu ar to, ka pēc 2h eju pie zobārsta. Kkāds šits. Un jā, man sāpēs, kad tur ap nervu kko urbsies, un nē, man nešpricē lai nesāpētu. Varēšu turēties kā vīrs, iekrampējies krēsla rokturos, kājas stīvas un tā būs ar mani. Nu nepatīk man tie zobārsti, ko padarīt. Baisi!
Ko lai izdara, lai man tā nesāpētu, nu mooins.!
Par visu pēc kārtas.
Nu ko, jau dienas divas esmu mājās no spēlēm. Agrie rīti tikai aizvadīti godam,- laikam. Nu labi, beigās palikām 7 vietā. Bet nu ir jau labi, ja kopā spēlēja 21 komanda.
TĀ- tagad par manu vārdadienu. Nu re, vakar man šamējā bija un to arī aizvadījām. Bija feini ar Sinču un Brāli izklaidēties nedaudz. Nu vienkārši pabraukāt ar mašīnu, paska'tīties filmu un tā. Pa mierīgo, bet feini.
Tad nu rīt uz Valmieru uz pēdējo posmu, vakarā uz Variņiem. Un 7dien Variņos sači. Kūl!
Pašas labākās lietas pasaulē nav redzamas vai sataustāmas, tās ir jāsajūt ar sirdi.
Tā nu ir sanācis, ka šodien bija pēdējais trenniņš bīčā šosezon. Īstenībā ļoti pozitīvi tas šķita, tomēr ne gluži patīkami. Jo es pagaidām nespēju aptvert domu, ka beigsies šie trenniņi un skola arī tūlīt jau būs. Bet tomēr- rīt ir jāizdara kas lielāks. Jānobeidz šī sezona- un tā pamatīgi. Fināli. Jūrmala- Dubultu pludmale.
Un volejbols ir kļuvis nevis par pienākumu, bet par sirdslietu. Ideāli. Emocijas. Stūlbi cilvēki. Bet tas, kas vieno mani ar apkārtējo pasauli.
Kopā ar Anniju pieveiksim šo lielo vasaras spēli. Ir baigais prieks, ka viņa man tāda ir, tiešām. Jo kurš cits mani būtu pacietis jau 4 gadu?! Lieliski! Tā kā šogad izliksim visu- visu, ko varam!
Bet nu šodien biju arī kārtīgi pasmieties. Bet nu to turpināju darīt arī mājās, par vienu bildi. Jēebal. Slaucēju life. Nav jau tā, ka kādai patīk tēlot&pozēt n'stuff :d Gūud bles! :D
Turam visi īkšķus par mani, lai viss rīt sanāktu, tas ir galvenais! :)
Dzīvē galvenais nav cik reizes tu ieelpo, bet gan tas, cik mirkļi tevi atstāj bez elpas.
Šodiena. Sākās tā ap 11- piecēlos, saaisījos un laidu uz pilsētu. Tā nu tur kko pačiloju, satiku visādus cilvēkus, un braucu ar mammu mājās. Jauki. Āaaa, pa ceļam uz centru mašīna forši pīpināja uz mani- labs jā. Tad nu mājās izdomāju, ka vajadzētu iziet kādu lielāku gabaliņu ar Džeriju Līi- nu suni. Tā nu gājām, bija īstenībā grūti šo noturēt un tā. Bet beigu beigās jau bija labi, visādā ziņā. ..
NU re, āa, Top'a satiku Anniju, šī mājās no nometnes. Biju pilnīgi sailgojusies. :) Kūul. Tad jau būs labi jānospēlē.
Āaam2. Mamma teica, ka nelaistu mani uz jaunpiebalgas balli, jo tur esot šīizīgi cilvēki. Nu neko, čillošu mājās.
Bet nu tagad nāk ciemiņi , jāēd šašļiks un tādā garā- nicee! :)
