Heijā džasā :d
Atkal jau laikam kaut kas jāieraksta šajā viet''a, lai pēc laika varētu pārlasīt :D
Bet nu pie lietas:
Atkal visa pasaule ir apgriezusies ar kājām gaisā, nu tā nelāgi. Kārtējā draugiem.lv vēstule ir pienākusi, to atverot nekas neliecina, par kaut ko nelāgu, bet tomēr...
-Tomēr nebija tā, kā būtu gribējies lai būtu.
Izlasot visu vēstules saturu es sapratu, ka esmu kādu sāpinājusi, bet tomēr, vai nebija otrādāk? Laikam jau ka bija abējādi, bet nekad es nesaprotu to otru pusi- to ne savējo.
Vēstulē bija par to, ka esmu kādam atņēmusi draugus, esmu izturējusies savādāk, pateikusi kaut ko ne tā un vēl visu ko.. Hmmm to pati gan es nebiju apzinājusies..
Bet tomēr- vai kāds saprot, ka sāp arī man- jo esmu taču cilvēks. Man ir draugi- tier paši, kas citiem, ar viņiem es arī eju izklaidēties un sarunājos. Ar viņiem- ar viņiem ir savādāk! Atkal jau esmu kaut ko ne tā pateikusi, bet uzminiet- to dzirdējuši tie paši cilvēki.
Šķiet, ka tā ir kautkāda nereālā pasaule, ka vienmēr pie visa esmu vainīga es.. Fail nu es tā negribu.
Ir viegli visu sākt no sākuma, tomēr ja diegas ir pārrauts, tad sasien mezglu- bet mezgls jau paliek tur uz visu mūžu;) Tā kā ir divi ceļi- iet uz priekšu un neatskatīties vai iet uz priekšu, bet atcerēties. Es iešu pa ceļu, kuru atcerēšos- jo es atcerēšos visus riebīgos cilvēkus, visus panākumus, un visu ;)
Un daži riebīgi cilvēki mani nenotrieks no kājām- es celšos, kritīšu, bet panākšu savu- taisnību ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru