Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
pirmdiena, 2010. gada 19. jūlijs
Summers
Čau mazie, mīļie radījumiņi♥
Tātad vasara ir jau pusē, tā pat kā piedzīvojumi :D
Ai, kā mēs uztaisījām pārsteigumu Anetei dz/d- manuprāt, viāni patika!
Man arī patika padzīvot vienu nakti kopā ar jautriem cilvēkiem un viņu jokiem.
Nu laigan dažiem negāja tik jautri, bet nu enivei- paldies, maniem teletūbijiem ''lielais apskāviens'', dejošana, dziedāšana ap ugunskura, sēdēšana 4 cilvēkiem vienā krēslā. Sildīšanās, zem viena guļammaisa.
Telts sagāšana, kamēr tur citi gulēja- vienkārši jauts vakars! :))
Beet vakar [18.07] pirms braukšanas uz ezeru man iekoda 2 lapsenes aučcc :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru