Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
trešdiena, 2010. gada 28. jūlijs
yeah beibe :D
Sasodītii laba diena, pa šiem ilgajiem laikiem pagadījusies. Vienkārši tik, tik ai nu vienkārši ir laba (rock)
Beidzot līdz Silvai aizčāpoju ar kājām, un atpakaļ arī- itkā nav tālu, bet nu tik un tā- es aizgāju :D
Bija baigi jaucīgi spēlēties ar mazo džasperu ;** .. Un tas, ka daudzi teica, ka viņš baigi stipri kožot- man tā bija kā masāža salīdzinot ar mana džespīša kodieniem [lick]
Bēt tagad zināšu jaunas dziesmiņas- you are my Marylin Monroe(H)
Un vēl kūkas cepšana-deviliigi.. Heh marinēti poķi 2008 :d
Bet tagad savā rozajā mp3 lieku jaunas dziesmiņas, jo sola BAIGO negaisu:(( Fu fu fu un ja būd negaiss, tad nebūs pc un tv- un ja viņu nebūs Lienei nebūs ko darīt :D
Tā kā gatavojās :))
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru