Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
otrdiena, 2011. gada 11. janvāris
Veido savu dzīvi pats
Kāpēc mēs,cilvēki, savu dienu dažkārt pavadam ttik izšķērdīgi?
Mēs baidamies pārāk daudz, riskējam pārāk daudz, un pārāk maz izbaudam katru mirkli.
Ejot esmu ievērojusi, kā mēs apejam aku vākus, jo stāsta, ka tad iekrīt laime akā? - bet sākot lietot alkakohulu, lai nekur nepazūd?
Arī reti kurš iziet cauri elektrības staba apakšai, kurš ir kā vārti- velna vārti. Līdz velnam tā neaiziesi, ja pats to negribēsi.
Kā ar melnu kaķi? Domā, ka ieraugot pelēku kaķi kaut kas mainīsies.?
Un 13 datums, sevišķi 5diena! Ne tikai 13/5 ir slikts datums. Arī skolniekiem viņa nr žurnāla nav diezko labs datums, jo parasti tad izsauc tieši tevi :D
Tā kā netici visam, ko sastopi. Sargā sevi pats, un tad tevi sargās arī zemapziņa :)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru