Par to..

.. ka es mīlu dzīvi!


Hei, hei, hei! Nu ko kārtējais jaukais piedzīvojums aizvadīts. ļoti, ļoti patika. Brīvdiena no aizņemtā skolas sola un jā, bija lieliski. Tiešām patika iepazīt savādākus cilvēkus, kārtīgi izsmieties, sabaidīties, un tomēr- bija lieliski!

Paldies arī Sigitai, kas padarīja dzīvi interesantāku! :)

Man patīk darīt to, ko dara retais-..

.. dzīvot tā, lai visi brīnumi kādreiz piepildās.

.. Un tā tas sākās. Vienkārši vēlos kaut ko uzrakstīt, priekš sevis.
Man,laikam, iet labi, jo es smaidu, rītus sāku ar miega pilnām acīm un sabužinātiem matiem, bet es smaidu. Man tagad patīk dzīvot, jo katru dienu skolā mani sagaida smaida pilni kursabiedri, ahh cik lieliski. Vienmēr kāds apskaus un pajautās: Kā tev iet, kā tev gāja... Man patīk tā sajūta, kad kādam esi vajadzīgs. Pēc skolas ''mājās'' sagaida draugi, un nu jau otrā ģimene. Bez smiekliem un smaida nekad, vienmēr uzmundrina un pasaka- atkal jau smiekli. Smaids!

Dzīve pret mani pašlaik ir smaidīga, dažreiz pat šķiet, ka viņa iesmej par mani. Jo ir arī gana smieklīgas situācijas. Kādam patīk mans smaids, un par to atkal esmu sajūsmā. Biklā, bet sajūsmā. Patīk iegrimt domās un ļauties brīvības garšai, kā saka. Īsziņu skaņa modina smaidu, kad tas iekrampējies muskuļos, dziesmu melodijas, liek sirdij pukstēt ātrāk un ļauties enerģijas brīvībai, un dejas- tās vienkārši ļauj nedarīt neko, un tomēr pasaka tik daudz.
Patīk tas, ka nesapņoju pa nakti, bet dzīvoju sapnī. Tas ir tā, ka dažreiz vienalga, bet tikai smaidi, un smaidi, lai vai iet grūti.
Tā laikam tagad ir sajūta, kad iekrītot gultā tu smaidi no dzīves burvības un gribas ar to dalīties. Emocijas laužas ārā, tas ir tā, kā tam vajadzētu būt ik dienu,
Beidzot man patīk dzīve- skarbā, bet saldā.
Jā, man ir salda dzīve, kuru es mīlu, lai arī kā man ietu.!

Man patiešām ir prieks, ka es smaidu, un varu radīt smaidu citiem! :))

Just mazliet savādāk!

:). .. Izlikties par to, kas patiesībā neesi, ir grūti, tomēr ne vienmēr ir jāizliekas. Pašlaik es nezinu, vai es izliekos vai nē, tomēr man tas rada, gan prieku, gan arī ļoti daudz sastrēgumus dzīves ceļos.  Neizmērojami daudz steigas, lai visu pagūtu, dažreiz vienkārši vieglāk ir padoties, un apstāties.
Bet tad paliek žēl. Žēl tā, ko esi jau paveicis. Un vienmēr kāds mani saprot un pasaka- tu vari, tikai cīnies un dari. Lai gan mani saprot retais, jo vienmēr klausos runās par to, ka pati izvēlējos iet tik grūtu ceļu, daudz darbu, daudz, daudz, daudz visa, nav laika, kaut kas ir par maz... Aii...

Nē, es netaisos padoties, ne tik drīz. Tuvojas lielā ziemīšu skate, kur visi darbi jāsarindo pavisam lieliskā kārtībā, bet man vēl tik daudz kas jāpabeidz, bet es cenšos- cenšos to visu pabeigt. Katrs mans rīt iesākas ar domām, cik daudz darbu mani sagaida šajā dienā, vakarā. Dažreiz arī ir grūti, ka neatliek laiks nekam citam, tikai māksla, māksla, un māksla.

Un tomēr, vēl dīvaināk šķiet tas, ka- būdama maza, es sapņoju kļūt par mākslinieci, paliekot vecākai par interjera dizaineri, un tad man bija vienalga. Bet redziet, es tomēr mēģinu piepildīt sapni, izdzīvot to, lai gan tas bija pavisam nejauši. Laikam, man ir iespēja izdarīt to, ko patiešām ļoti vēlējos, kad biju pavisam maza. Izdzīvot.. Un māksla spēja mani ievilkt sevī atkal, un atkal.
Tas prasa daudz, bet es cīnos cik varu!

Man nav vienalga, tikai dažreiz pietrūkst spēka. Es nepadošos, jo es spēju, ko vairāk! :)



[P.S. tiešām daudz darbu mani sagaida šajā nogalē, bet nu kas darāms, tas jādara!] 

Laimīgas dzīves iesākums.

No šodienas sevi oficiāli varu saukt par nepilngadīgu, nevis mazgadīgu, kā līdz šim. Bet nu ko.
Tātad 16 novembris- mana diena. 16padsmitajā sešpadsmit, izklausās vareni- un bija arī īstenībā.!:) Sāksim jau ar to, ka pamodos agri agri, jo skola sākās. Un tad bija labs garastāvoklis. Apsveica mammy un tētiņš- piezvanīja. Un tad dr.lv sāka nākt vēstules un viesu grāmata pildījās visādiem foršumiem.
Rasēšanas stundā kd, bet man nāk sms, mīļas, un tik feinas. Tiešām sajutos visiem vajadzīga un neaizmirsta, tas tiešām bija feini. Citreiz pat no svešiem nr nāca, ka nezināju kurš, bet zemteksts vienmēr visu pateica priekšā.
Skolā arī visi samīļoja un beija feini.
Tad sports, viena mētāju bumbu un pēkšņi atveras zāles durvis un nāk viss kurss dziedādami- ''daudz baltu dieniņu''. Man konkrēts šoks, jo es to tiešām negaidīju no kursa, kas kopā ir tikai mēnešus divus. Ameizing! Kūka rokās, un nāk visi, ar baloniem un smaidu sejā. Es apstūlbstu, bet tas bija vareni. Un ne jau tikai kūka, bet uzraksts- Lienītei 16. Ahh, cik mīļi. Un baloni, un bučas, apskāvieni. Cik es sajutos laimīga, ja jūs zinātu!
Tā nopūtu svecītes un ievēlējos vēlēšanos. Šoreiz tā nebija kāda mantiska, vai par kādu cilvēku. Nu labi, bija par cilvēkiem- par mums visiem- mūsu kursu!
 Tā nu kūku apēdām pa visiem kopā un sajūta bija laba, tik tiešām. Ar balonu kalnu gāju uz kojām, paķēru vēl torti, lai varam notiesāt arī ar istabiņas meičām. Tā nu 4tratā sadalījām kādu kg tortes.! Un šamējās man bija uzzīmējušas cāli un tur vēlējumu un tā. Ā un Anete ar Elīnu  vēl uzdāvināja mīļu dāvanu, tur bija  aprakstīta krājkase- nu tā kā zeķe.

Ja jūs zinātu cik laimīga es biju. Jā, varbūt nebiju kopā ar ģimeni un tādā garā, bet bet bet tā bija visvisvisvisvis saldākā dzimšanas diena kāda man līdz šim ir bijusi- tiešām. Vismaz zinu, ka man apkārt ir ļooti svarīgi cilvēki, un tas ir tik lieliski. Daudz emociju šodien!

Tagad ir 23.20. Bet apņēmos sagaidīt 24.00 lai varētu oficiāli teikt- ir man pagājusi dzimšanasdiena. Jauns gada iesākums! Visam ir jāmainās un jāturpinās uz priekšu!

Es MĪLU jūs draugi!

Varbūt.

Bezgalība.

Kaut kā trūkst, līdz patiesības beigām

Kaut kas tomēr ir par daudz.

Par maz spēka lai kaut ko sasniegtu

Par daudz grēku lai kaut ko nespētu.

[L.K.]

Un jā! Šodien braucot uz Gulbeni, redzēju, kā snieg pirmais sniegs- šogad. ņamma. Bet tā īsti man ziemu nemaz negribas. Pārāk daudz,laikam, mīlu saulīti!

just look up

Tonight I've fallen and I can't get up

I need your loving hands to come and pick me up

And every night I miss you

I can just look up

And know the stars are 

Holding you, holding you, holding you

Tonight.

Heijā.! Tā nu noslēgusies kārtējā darba nedēļa. Secinājums tāds, ka man iet grūti! Patiešām. 

Tagad patīkama dziesma youtubē, bet tā pa dienu ausīs eiropas hiti un valmieras radiō. Ar Aneti šodien atkal daudz smējāmies, kā jau ierasts. Bet vēsturē mums stāstīja jauno vielu, un deva kkādu grāmatu pa klasi apkārt. Mēs jau kā kārtīgi cilvēki padevām vēlvienu grāmatu pa klasi apkārt. Kaut kādi latviešu raksti tur bija. Visi ar skatās, lai gan mācāmies par Grieķiju. Tīri neko smieklīgi.

Tad jau atkal ķiķinājām par dažiem no klases, kā jau ierasts.

Ā un izdomāju, ka man nepatīk braukt mājās 5dienās. Es nezinu kapēc, bet Valmierā ir manas mājas, jo tur viss ir pozitīvi. Izmācās un var forši pavadīt laiku, bet te viss ir tik nomācoši, uzspēlētā laipnība arī vairs man nepatīk. Bet es tiešām te nejūtos labi, jo vienmēr kāds man kaut ko pasaka nevietā, un es nevaru paklusēt, un saku pretīm. Tā sākas neskaitāmas domstarpības. Un kad man pasaka- ka es uzvedos kā valmieriete tad izlēmu, ka labāk vispār nerunāšu, jo nav vērts. Laikam tiešām- pareiza izvēle.

Šodien tak tas 11.11.11. itkā tas nemaz neesot tik labs datums, bet tas jau nekas. Māsīca precās, bet mēs neesam ielūgti uz kāzām. Nu tur tikai tuvākie- ģimene, un omes. Nožēlojami es jūtos atkal. 

Nu re, pēc piecām dienām dzimšanas diena man. Forši. Iešu pēc baltajām tiesībām, jā, tāds ir mans mērķis. Gan jau ka meitenēm kojās uzsaukšu kūku un tā, forši pasēdēsim un pačilosim:) 

Bet tomēr, vēl arvien prieciņš par to, ka kādam esmu svarīga! :) 

see ya!

Mainīt pasauli

Art never comes from happiness.

Tā neko. Tātad atkal jau čau! Pēdējā laikā iet visādi, bet vairāk jau labi, nekā slikti. Vismaz interesanti.

Par skolu runāt negribas, jo rīt ir gara, gara diena- nogurdinoši. 

Bet kojās gan iet ritīgi labi. Mūsējās te savus čila vakarus jau sataisījušas. Kamēr dejošanā Dita&Rūķis tikmēr mums gardumi un filma. Tiešām patīkami.  Izstaigājām veičus, visu ko nopirkām- arī feini. Jāa, man ieskaitīja stīpu. :D 

Ai, lieliski. Tikai baigi baigi nogurdinoši tas viss ir!

Blondā, celies!

Tu neesi saģērbies, kamēr neesi uzvilcis smaidu.

Čau,mazie! :) 

Kādu laiciņu nebiju šeit neko ierakstījusi, nu ne ilgu laiku, bet bišķi jau pietrūka man pāris teikumu šeit ierakstīt šad tad. 

Pa skolu man iet labi, lai gan dažreiz tiešām galīgi nav spēka neko darīt, pat šodien. Jau trīs darbi jāuztaisa, jo skolotājai vienkārši nepatīk nekas, ko es daru, nomācoši, bet pati jau vien esmu vainīga,ka izvēlējos tādu darbu sev.

Bet ne jau tikai pa skolu man iet labi, visādi citādi arī man iet labi, tik tiešām. Me atkal staro, pašai prieks. Daudz jautājumu sev, bet tā jau čotka.

Mīlu savas meitenes- istabiņas biedrenes, vienmēr gribam iet ātri gulēt, bet sanāk ne ātrāk par pusē vieniem, jo visu laiku kopš 11 nosmejam. Ļoti pozitīvi uzlādējos. 

Šodien 4diena. Rīt mājās. 6dien un 7dien sači, negribu!