Man,laikam, iet labi, jo es smaidu, rītus sāku ar miega pilnām acīm un sabužinātiem matiem, bet es smaidu. Man tagad patīk dzīvot, jo katru dienu skolā mani sagaida smaida pilni kursabiedri, ahh cik lieliski. Vienmēr kāds apskaus un pajautās: Kā tev iet, kā tev gāja... Man patīk tā sajūta, kad kādam esi vajadzīgs. Pēc skolas ''mājās'' sagaida draugi, un nu jau otrā ģimene. Bez smiekliem un smaida nekad, vienmēr uzmundrina un pasaka- atkal jau smiekli. Smaids!
Dzīve pret mani pašlaik ir smaidīga, dažreiz pat šķiet, ka viņa iesmej par mani. Jo ir arī gana smieklīgas situācijas. Kādam patīk mans smaids, un par to atkal esmu sajūsmā. Biklā, bet sajūsmā. Patīk iegrimt domās un ļauties brīvības garšai, kā saka. Īsziņu skaņa modina smaidu, kad tas iekrampējies muskuļos, dziesmu melodijas, liek sirdij pukstēt ātrāk un ļauties enerģijas brīvībai, un dejas- tās vienkārši ļauj nedarīt neko, un tomēr pasaka tik daudz.
Patīk tas, ka nesapņoju pa nakti, bet dzīvoju sapnī. Tas ir tā, ka dažreiz vienalga, bet tikai smaidi, un smaidi, lai vai iet grūti.
Tā laikam tagad ir sajūta, kad iekrītot gultā tu smaidi no dzīves burvības un gribas ar to dalīties. Emocijas laužas ārā, tas ir tā, kā tam vajadzētu būt ik dienu,
Beidzot man patīk dzīve- skarbā, bet saldā.
Jā, man ir salda dzīve, kuru es mīlu, lai arī kā man ietu.!
Man patiešām ir prieks, ka es smaidu, un varu radīt smaidu citiem! :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru