Nu ko. Es vienkārši esmu tik ļoti pozitīvi uzlādēta, ka varētu vienkārši mest kūleņus te pat kojās. Jā, es esmu priecīga, laimīga un vēl sazin cik kūlīgi jūtos. Diena, kā diena, bezmērķīgi pavadīta. Tad izgāzās mans un vīčas plāns maukt pie Jūgena, gāju pie viņas un pārējiem durakiem, kko iesmējām par vecām bildēm, tad aizgāja runa par Skrodeli, un čats.. Vīča pie mana čata, es pie telefona, un tad jau ir skaidrs iznākums. Sāpoši vēdera muskuļi visa vakara garumā. Nosūtījām sveicienus arī pa Valmieras radiō, pat šie ierēca, par to. Kūl. Nekas jau ar to nebeidzās, vārds pa vārdam, un mēs jau sēžam mašīnā un atkal jau smejamies viens par otru. Tas bija tik ideāli. Bet, bet ne jau, ka man jāiet uz kojām, jo neviens neņēma mani blakus, kā saka :D Bet tik burvīgi.
Turpināsim rīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru