ņem to visu vieglāk

Čau, draugi! ļoti sen šeit neesmu iegriezusies- nu vismaz priekš sevis sen noteikti. Reāli daudz kas ir piedzīvots pa šo laiku, gan labas lietas, gan gan jau ne tik labas. Tomēr mācības un pieredzes noteikti ir vairākumā, dažreiz  sanāk nobirdināt pa kādai asarai, jo šķiet, ka galīgi esi piespiests pie zemes un vairs nav izvēles un iespējas kaut ko sasniegt. bet tad tā klusi sevī apzinos, ka izvēle un ceļš jau ir vienmēr, tikai to vajag atrast.
Un tagad pēkšņi uznākusi galīgas ilgas pēc mājām, bet ir taču tikai 1diena. Aii, šodien Liene ļoti emocionāla.
*Skolā man konkrēti ir dirsā, nav ko noliegt, bet atlikušas tikai 2 nedēļas lai paveiktu nenormālāko kalnu ar darbiem.
*Cilvēki mainās, un tas mani tracina, lai gan būtībā jau pati neesmu labāka. Tik tiešām, riebjās man tādi cilvēki.
*Ballēties man patīk

Bet nu jā. Atkal pierādās tas, ka cilvēki ļoti ātri mainās. Dažreiz tas viss liekas tik ļoti muļķīgi un varbūt labāk ir sev nevienu klāt nepielaist, jo nevienu nevar paturēt. Nepastāv arī tādi īsti draugi, nu tādi no sirds- vismaz ne tagad. Viss ir tik maldinošs. Un kā kādu pielaid sev tuvu tas tik pat ātri izgaist un atkal esi viens. Bet kad paliek vientuļi es lieku sev roku uz sirds un atceros, ka tur ir visi, kas man tik ļoti svarīgi.

Ai, veči. Grūti man iet, grūti, nu pa īstam, bet kam nu pašlaik ir nozīme, nekam. Man ir jāpabeidz skola un nekam citam man kādu laiku nebūs vietas.

Labi dārgie. Neizplūstot sīkumos un nepastāstot neko diži plašu es noslēgšu šo mazu ieskatu manā pašreizējā dzīves bedrē.
P.S. 5dien uz Tallinu apskatīties mākslu 5 stāvu augstumā, reāli baudīsim mākslu, mīļie! Turamies, turamies.