trešdiena, 2012. gada 30. maijs

Cheers!

       Es atteicos par tevi cīnīties jau ilgu laiku pirms visa šī.. un tomēr šodien un vēl dažbrīd .. tevis ļoti pietrūkst.
 Mākslas mērķis ir atspoguļot nevis lietu ārējo izskatu, bet to iekšējo nozīmi.
/Aristotelis/ 

Es neizjūtu ne pret vienu siltas emocijas. Es vai nu mīlu - vai nu nē /Coco Chanel/


Priekā! Savu pirmo gadu jaunā skolā esmu pabeigusi, pat samērā labi. Vēl atlikusi tikai prakse un plenērs. Me ir sajūsmā par šo gadu, jo lielāku meksikāņu seriālu nebiju piedzīvojusi savā mūžā, un šis viss bija 9 mēnešus garš, priekā

Jāam, pagaidām tas ir viss no mana sajūsmas kliedziena, nu tas par skolu. Prieks arī beidzot biežāk satikt  savu brāli, vismīļāko no mīļākajiem. Pārējam manā dzīvē pašlaik nav nozīmes, vispār nav. Kaut kā dirsā viss pagaidām liekās.
Diezgan nožēlojumi patiesībā ir cilvēki kurus kādreiz saucu par draugiem, pie tam vieniem no labākajiem. Tas ir pierādījums tam, ka ticēt vari tikai pats sev un nevienam citam, laikam, turpmāk arī tā dzīvošu, ka ticēšu tikai sev, un par pārējiem tā gluži vienkārši vienalga. Jo kādēļ gan bojāt pašam savu garastāvokli ar to, ka cilvēki mēdz būt tik nepateicīgi un vienkārši stulbi savā attieksmē. 
Neesmu jau tik izmisusi, lai baigi kko pērtos pati ar sevi, jo tas ir kā pret sienu, bet tā nu ir sanācis, ka esmu tāds cilvēks, kas visu ļoti ņem pie sirds, tapēc arī ir grūti. 

Laikam, jāatrod sev kāds prieks, ar ko/par ko pamielot acis un vienkārši tā lai siltāk kļūti. Jo pagaidām, visa mana dzīve šo 9 mēnešu laikā bija mans kurss, bez kura es nevarēju iedoma'ties savu ikdienu. Bet vēl tikai mēnesis ar viņiem un tad veseli 2 bez. Dzīizāas! 

Zinu, ka ļoti vēlos šajā vasarā uztaisīt tetovējumu, tas tā, lai apliecinātu pati sev, ka esmu stipra un brīva. Ne jau vientuļa, bet tā, pati par sevi.

Ai, kā man nepatīk runāt par vienu tēmu vienu un to pašu, bet es jūtos tik izsmelta. Manī vairs nav emociju, vienkārši nav, ja arī ir tad tikai negatīvās, šķiet, ka varētu iet pāri līķiem. Labi, izklausās muļķīgi, bet es vienkārši neieredzu šādu dzīvi. Liekas, ka vienmēr, ja notiek kaut kas labs uzreiz notiek kas slikts, vēl pie tam divreiz ilgāk, nu kur tā var! Viss vienmēr sākas ar kaut ko labu, arī tas, kā viens draugs nocēla citus draugus. vienmēr tā notiek. 

Es točna sajūtos, kā staigājoša neveiksminiece. Cik tas patiesībā skan veiksmīgi.- staigājoša neveiksminiece. Laikam draugos jānomaina iesauka, šī būs daudz piemērotāka. Tā arī izdarīju. Un tagad,laikam, man būtu visvieglāk cilvēkiem paskaidrot, kapēc es staigāju melnās drēbēs- tapēc, ka visa mana ikdiena ir ar melnu svītru pāri. ''Kā tu sevi noskaņo, tā tu arī jūties''. 

Labi, veči, me dodās taisīt un piedzīvot jaunas neveiksmes. Šodien ķipa ballīte, bet ārā ir tik briesmīgs laiks- nu tāds kā neveiksminiecei piederās.  Laikam mans kriminālais mēnesis no manas dzīves bija viss jautrākais.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru