Ar nosnigušu skatu uz dzīvi.

Ar nosnigušu skatu uz dzīvi es sēžu beidzot savās mājās. Jā, divas nedēļas nebiju bijusi šeit, un tomēr, lai ko es teiktu, man pietrūka māju. Tā miera, un mīlestības, tās sajūtas, ka esi gaidīts šeit. Pat ienākot un apsēžoties suns pielīda tuvu, pavisam tuvu klāt un vienkārši mēs baudījām viens otra sabiedrību.
Bet ārā turpina snigt. Nejauši uzieta viena dziesma, kas skan jau pārdesmito reizi, bet man neapnīk.. Ārā nu jau sasnigusi paliela sniega kārta, bet es sēžu siltumā un domāju par visu.

Šķiet, ka viss ir sagājis rozīņu biezputrā. Es sāku apjukt savos dzīves piespēlētajos līkločos, bet es jau to novērtēju. Laikam, tāds sava veida pārbaudījums ir atnācis man kārtējo reizi. Daudzi jau saka, ka negribētu būt manā vietā,..
Pakrūtē viss ņirb un domas pa galvu vēl jo ātrāk. Ir tāds teiciens: ir cilvēki kas šķirsies daudz, bet vienmēr satiksies atkal. Mani arī piemeklējis kaut kas tamlīdzīgs, bet par to, varbūt, vērts tikai klusēt.

http://www.youtube.com/watch?v=vJD2ECOmk8I&feature=related