Dīvaina sajūta saprast to ka viss pagājušais pašlaik ir arī atlikts malā. Apmēram pēc gada tas viss ir tā kā tam jābūt. Itkā jau tās sajūtas nekad neatbrīvo, bet vismaz tagad ir tā savādāk. Tā vienkāršāk. Nedaudz patīkamāk. Tikai nedaudz biedējoša ir tā sajūta, ka skaties cilvēkam acīs un tur tikai vienaldzība, apmēram tā, kā nekas, nekad nebūtu bijis. Viss kā ierasts. Un tikai parasts- čau!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru