Mērķu distance

Pāris dienas atpakaļ sanāca parunāt ar cilvēku, ar kuru sākumā likāmies tik tuvi, saprotami un līdzīgi. Tagad es apjautu to, ka tā nemaz nav, ka mēs esam ļoti dažādi, sākot no mūzikas stila un beidzot ar kaut ko man svarīgu- mērķiem.
Man šķita, ka visi domā, ko darīs pēc 5, 10 gadiem. Ko vēlas, par ko kļūt, kādu ģimeni, mēdz pasapņot par ideālismu, bet es maldījos. Es sapinos tajā visā, kā tā var nedomāt. Uz doto brīdi es domāju, ka jāpabeidz skola, un jāiestājas augstskolā, un mācītos kaut ko, kas saistīts ar sabiedrību, tā pat vēlme nākotnē dibināt ģimeni, būt laimīgai un patstāvīgai, tā , lai vecāki lepotos, es zinu, ko es gribu sasniegt un tiecos pēc tā.
Bet tad sarunas, un es saprotu, ka tā dara tikai retais un atbilde ir vienkārša: ''Mēs taču nezinām, kas būs rīt, varbūt mēs mirsim.''. Es mulstu un atbildu: ''Es arī nezinu, bet pagaidām vēl kapu nerakšu, jo es gribu ko sasniegt!''