Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2010. gada 7. augusts
We have to be together
Yō''
Šajā hott dienā. Domāju, ka šī būs labākā vasara, kāda ir bijusi līdz šim. Volejbols&saule&ballītes= ♥
Bēet baigi gaidīju to dienu, kad manā čuhņā būs putu ballīte, bēet kā vienmēr kkas nojiet greizi. Šoreiz es netiku ne uz bmx sacensībām, ne uz putām, jo rīt ir sacensības volī, un protams mans brālis grib tur doties jau šodien. Evv nuu visa šī diena sačakarēta. Un man vēl pa nakti jāguļ pie mazās māsīcas- man nepatīk gulēt pie citiem, jo parasti es ceļos gad gribu, eju kad gribu, klusēju, kad gribu- bet tagad nekā :D Deimmm :D
MP3 pielādēts pilns ar dziesmām, lai visa vakara garumā varētu klausīties!
Bet tikuntā besī nu :D
Ai labi čau minčī :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru