30minūtes veselīgu sāpju.

Šoreiz stāstu nesākšu ar to, kā man iet šovasar, bet sākšu un pabeigšu ar to, ka pēc 2h eju pie zobārsta. Kkāds šits.  Un jā, man sāpēs, kad tur ap nervu kko urbsies, un nē, man nešpricē lai nesāpētu. Varēšu turēties kā vīrs, iekrampējies krēsla rokturos, kājas stīvas un tā būs ar mani. Nu nepatīk man tie zobārsti, ko padarīt.  Baisi!
Ko lai izdara, lai man tā nesāpētu, nu mooins.!

Šeiiikk itt.~

Par visu pēc kārtas.
Nu ko, jau dienas divas esmu mājās no spēlēm. Agrie rīti tikai aizvadīti godam,- laikam. Nu labi, beigās palikām 7 vietā. Bet nu ir jau labi, ja kopā spēlēja 21 komanda.

TĀ- tagad par manu vārdadienu. Nu re, vakar man šamējā bija un to arī aizvadījām. Bija feini ar Sinču un Brāli izklaidēties nedaudz. Nu vienkārši pabraukāt ar mašīnu, paska'tīties filmu un tā. Pa mierīgo, bet feini.

Tad nu rīt uz Valmieru uz pēdējo posmu, vakarā uz Variņiem. Un 7dien Variņos sači. Kūl!

Spēles garša

Pašas labākās lietas pasaulē nav redzamas vai sataustāmas, tās ir jāsajūt ar sirdi.

Tā nu ir sanācis, ka šodien bija pēdējais trenniņš bīčā šosezon. Īstenībā ļoti pozitīvi tas šķita, tomēr ne gluži patīkami. Jo es pagaidām nespēju aptvert domu, ka beigsies šie trenniņi un skola arī tūlīt jau būs. Bet tomēr- rīt ir jāizdara kas lielāks. Jānobeidz šī sezona- un tā pamatīgi. Fināli. Jūrmala- Dubultu pludmale.

Un volejbols ir kļuvis nevis par pienākumu, bet par sirdslietu. Ideāli. Emocijas. Stūlbi cilvēki. Bet tas, kas vieno mani ar apkārtējo pasauli.

Kopā ar Anniju pieveiksim šo lielo vasaras spēli. Ir baigais prieks, ka viņa man tāda ir, tiešām. Jo kurš cits mani būtu pacietis jau 4 gadu?! Lieliski! Tā kā šogad izliksim visu- visu, ko varam!

Bet nu šodien biju arī kārtīgi pasmieties. Bet nu to turpināju darīt arī mājās, par vienu bildi. Jēebal. Slaucēju life. Nav jau tā, ka kādai patīk tēlot&pozēt n'stuff :d Gūud bles! :D

Turam visi īkšķus par mani, lai viss rīt sanāktu, tas ir galvenais! :)

Greit!

Dzīvē galvenais nav cik reizes tu ieelpo, bet gan tas, cik mirkļi tevi atstāj bez elpas.

Šodiena. Sākās tā ap 11- piecēlos, saaisījos un laidu uz pilsētu. Tā nu tur kko pačiloju, satiku visādus cilvēkus, un braucu ar mammu mājās. Jauki. Āaaa, pa ceļam uz centru mašīna forši pīpināja uz mani- labs jā. Tad nu mājās izdomāju, ka vajadzētu iziet kādu lielāku gabaliņu ar Džeriju Līi- nu suni. Tā nu gājām, bija īstenībā grūti šo noturēt un tā. Bet beigu beigās jau bija labi, visādā ziņā. ..

NU re, āa, Top'a satiku Anniju, šī mājās no nometnes. Biju pilnīgi sailgojusies. :) Kūul. Tad jau būs labi jānospēlē.

Āaam2. Mamma teica, ka nelaistu mani uz jaunpiebalgas balli, jo tur esot šīizīgi cilvēki. Nu neko, čillošu mājās.

Bet nu tagad nāk ciemiņi , jāēd šašļiks un tādā garā- nicee! :) 

Vasara iekāpusi rudenī

Tici vai nē, bet vasara ir par brīvu

Tāpēc, ja tu baudi to, tad uz pilnu klapi

Kā sīkie- no ūdens izlien, kad zobi jau klab

Lūpas jau zilas, pārklājies ar zoss ādu

Vot to es saprotu, mazie plosās!

[musiqq- klimata kontrole]

Šodien ieteikmēsim laiku, lai viss mainās- tikai uz labo pusi. Ārā gan laiks nav mainījies jau otro dienu tas man liek atcerēties pagājušo Rudeni- slapju un vēsu. Šodiena tā man lika justies, kad ar lielu lietussargu, kuru es nosaucu par verneru, gāju pa salijušajām ielām.Sākumā tas likās pat patīkami. Tad bankā saņēmu jaunu kredītkarti, un atkal gāju pa šo slapjumu. No patīkamā tas ārvērtās ne tik patīkamā, jo sāka līt arvien spēcīgāk, bet gaals man tomēr bij jāmēro kājām.  Tā nu beigu beogās novilku kedas un gāju plikām kājām- tas bija lieliski, sākumā kājas nedaudz stindzināja ūdens, tomēr bija lieliski, atkal sajusties mazai- nu vismaz mazākai.!  Cik nenozīmīgas dienas, var padarīt dzīvi labāku.!

Un kājas jau atsilušas, būs jāiet laukā ar suni, kurš neizsakāmi skaļi smilkst. Kā arī runāt pa telefonu un daudz smieties. Tas vot ir vareni. Arī draugi ar kuriem čato a skypu un skaties filmu kopā ir lieliski. Kad vēl pasaka, ka dāvinās lāci uz v/d cik jauki. Ahh, tomēr ir vērts piedzīvot neaizmirstamas vasaras.!

Atliek tikai izdomāt ko es īsti vēlos- visās nozīmēs. Tad dzīvot ūs vēl vienkāršāk. Bet toties, kam man vienkāršību, ja esmu sarežģīta ?! :)))

Bučcas!- liene!

Brīvs, tas nav statuss! Tas ir vārds, kas raksturo tevi kā personu, kura ir pietiekami stipra, lai dzīvotu neatkarīgi no citiem!

Ai, kārtējā 4diena iesākusies ar mākoņainu laiku un lietus pilieniem sejā. Cik tas viss šķiet bezjēdzīgi. Bet tieši nākoš 4dien būs manam vārdam svētki.
Vakar Rīgā visi cilvēki kā negudri plosās pēc skolas lietām, veikalos lupatas rauj viens otram no rokām, kā izsalkuši zvēri. Bet paši tikai sūdzamies ,ka nav naudas un tā. Toties cilvēki vismaz laipnāki palikuši, sasveicinās, un paska- jauku dienu! Tas priecē, bet varbūt tas ir kārtējais mārketinga triks?!

Skola jau tūlīt sāksies, bet es neko neesmu sagatavojusi tai. Cik vareni, ne! Nu labi, šodien pārvarēšu savu slinkumu un tūlīt uztaisīšu sarakstu kādas lietas man jāmet iepirkumu grozā. Par pārējo domāšu augusta pēdējā nedēļā, tā lūk!
Lai gan pāris klades ar vintage attēliem stāv uz mana galda. Šogad kaut kā a4 klades iepatikušās, kūl. Tikai angļu valodas grāmatas, kas man bija jāpērk ir iztukšotas no plauktiem un tas mani apbēdina.

Kārtējais mikslis šeit ir iebliezts, tagad aiziešu uztaisīt kaut ko garšīgu. !

Apsēstību neuztveramā vērtība

http://www.youtube.com/watch?v=He3qmXo0oww  < šīs dienas dziesma, būs šāda.

Pašlaik radiōvalmiera ar mani un ar vecu hitu: Hero. Sen nedzirdēta,. bet tas jau nekas, izklausās labāk nekā pirms pāris mēnešiem!

Bet nu tātad: kā jau iepriekš teicu, ka biju Limbažos, tur bija mači. Un jā- pirmo reizi- 1mās! Aplausi mums! Bija nenormāli liels vējš, tapēc tā bija tīrākā laimes spēle, bet tas jau nekas! Lieliski!

Bet kā vispār man iet? Dīvaini! Es pat nezinu, dažreiz viss šķiet neizsakāmi lieliski, bet tad kaut kas nojiet greizi, un ātrāk gribas pazust.

Iesnas arī mani ir piemeklējušas vasarā, tas liekas aplami, un daļēji sabojā manu dienu. Toties nav jau tā, ka viss ir galīgi garām. Mazā māsa mani pavisam iepriecināja, un nogurdināja, jo bija jāspēlējas ar šo, daudz jārunā un tā., Bet tomēr tik patīkami, ka tāds mazs jaukumiņš iedod buču un tā, Ahh. Vot tā ir īsta mīlestība pret bērniem.

Šodien arī jādodas uz ballīti, bet man negribas. Un jābrauc uz rīgu. Jāsapērk viss skolai, drēbes un klades. Jo kā nekā sāksim to jauno gadu citur!

Lai gan esmu slima, vismaz tas ir iemesls lai piebremzētu un sakārtotu istabu. Tā nu manas istabas siena ir ieguvusi jaunu elpu, un tikusi aplīmēta ar interesantām bildēm- nu modernām un tā. Uz galda stāv mana un omes bilde rāmī, un vēl mana un mazās māsas bilde. Tik jauki!

Un visādi citādi arī iet interesanti. Atkal pierādījās tas,ka man ātri apnīk cilvēki. Tad sanāca nedēļu nekontaktēties un tad es izdomāju, ka tomēr nē, nav apnicis galīgi! Uhh!
------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pavisam drīz jau vārdasvētki! :)  Vēl 9 dienas. Un vēl drīzāk bīča fināli- noderēs man veiksme- ļotiļotiļoti! :)

Zero2hero

Ehh, pa kādu laiku, esmu iegriezusies arī šeit. Kā man iet? Pa šodienu tā 50/50, jūtos sagruzījusies. Tātad vakar otrā mājā biju pie kaķēniem, kas pirms laika bija piedzimuši kaķenei. Nu jau šie bija pūkaini mīļuki- veseli 5.
Protams, kā dzīvnieku mīlei man ļloti gribējās atkal būt pie mazajiem, tā nu šodien ap 10 devos pie šiem. Un ko es ieraugu?- neko! Es jūtos galīgi sagrauta, izstaigāju tuvāko mežu un arī tur ne vēsts no mazajiem, nu bļāviens! No rīta, ap 7 viņi vēl bija mājās. Jūtos vainīga, ka nokavēju, lai izglābtu dzīvību. Nu par 5 maziem radījumiem mazāk. Ehh! Es būtu par viņiem parūpējusies, bet nē.
 Pat viens no viņiem bija tik īpašs. Kad satiku viņus, visi pabēga zem skapja, bet viens palika pie manis un gulēja man klēpī- tas bija mans īstais kaķis. Bet laikam ne reizi viņus nesatikšu.
 Jā, es vēl nepadodos līdz galam, jo jautāšu kaķenes saimniekiem, kur ir mazie!

-----------------------------------------------------------------------------
Pēc tam satiku aneti ar to ārā gājām. Aizgājām līdz teperim, spēlējām voli. Tad tur čaļi no Ukrainas nāca ar mums spēlēt- tikk uhh. Varēju atkārtot savas krievu valodas zināšanas, un man pat sanāca. Tā izskatījās, ka dažiem no viņiem pat iepatikos, jo tā blenza uz mani, kjūt. Un ejot prom, visi ritīgi atsveicinās, viens tur man vienīgai roku bučo, man tāds- jēeziņ :D  :D

-----------------------------------------------------------------------------------

Rīt ar Elzu uz sačiem- atkal limbaži.!
-------------------------------------------------------------------------------------
Un tad jau redzēs, ko tālāk vakarā :)

Smells Like Shake It

domā ar galvu, nevis ar draudzenēm.

Ou jā, es esmu piecēlusies jau kādu stundu. Bet nu šoreiz atkal sākšu gruzīties šeit. Sen to nebiju darījusi- un vai tik tas nebūs pirmais šīsvasaras gruzīis :D Cik fun. 

 Bet nu labi, neko fun šeit nesasktu. Tomēr atkal man kāds pateica, ka es nepatīku, jo man esot sakāpis. Nu mooins, man nekur, nekas nav sakāpis, bet nu labi.

Ahh kā man gribas ātrāk prom no šīem sasodītajiem cilvēkiem, kas skatās tikai uz citiem ne uz sevi. Tas ir tik nenormāli riebīgi. Ātrāk skolas laiku, kad būs tikai jauni cilvēki, jauni draugi, un jauni iespaidi.

Nu ko,  drīz jau jātaisās uz centru. šodien frizieris, un jāiet vēl viena meitene pafoķēt. Labi!

/Krūmiņa/

Dialogs trijatā- tu un es, un mans es.

Vasara burciņā!
Jau pirmais Augusts, grr. Aizvadītais mēnesis labs: Sākot ar iestājeksāmeniem skolā, kuri tika pievekti, nežēlīgi daudzie volejbola mači, kas nogurdina, tomēr vairo pozitīvās emocijas, draugi, braukāšanās ar riteņiem, fotō, ehh, cik vareni. vēl jūra.! Lieliski, ko lai saka.

Bet tad šodien iedomājos par to, ka drīz jau skola- un šoreiz tā būs Valmierā- visas mantas jau pamazām tiek domātas, ko ņemt līdzi. Mmm interesanti.  Un tas ir uzjautrinoši, kad beidzot mākslas skolu es biju 100% pārliecināta, ka savus turpmākos 3 skolas gadus nesaistīšu ar mākslu, vai tādām lietām. Bet re kā, vienā gadā mainīju savu izvēli, un tagad mācīšos, kā pareizi piejaukt cilvēku prātus ar nejēdzīgām un jēdzīgām reklāmām. Būs grūti, tas ir nedaudz biedējoši man, jo vienmēr pierasti agrie rīti ēdnīcā ar bēčiem, kad kopīgi pildam mājasdarbus. Bet tagad- kaut kāda koju dzīve, saistās pagaidām ar roltoniem, ne mācībām. Šaurās istabas, un dīvaini ļautiņi- vai tas nav biedējoši- ir. Tomēr paciešami, ja zini, ka vēlies kaut ko radošu, ne tikai aprobežošanos ar matemātikas stundām un gariem pārspriedumiem angļu valodā. Arī ķīmijas tabulā kādu gadu neskatīšos un par fizikālajiem likumiem neinteresēšos, nerunājot vēl par krievu izteicieniem. Jo neko tādu nākošā gada laikā es nepiedzīvošu. Dīvainības.  Bet visvairāk man negribas pamest volejbolu, jo tomēr 7gadi- labi gadi tika cīnīti, lai tiktu tik tālu, bet negribas apstāties. Jā, uz sacensībām es braušu, bet savu skilu, es būšu zaudējusi noteikti, tapēc centīšos saplānot laiku tā, lai es paspēju vēl kaut reizi nedēļā paspēlēt bumbu. un paskriet pāris aplīšus.
Nekas, ka nākošos 4gadus pavadīšu savādākā izteiksmē, būs labi. Galvenais, nevienu neaizmirst, un lai mani neaizmirst. Savus 18 arī piedzīvošu vēl tajā skolā- interesanti.

Labi, peace. Jāpaēd un jāizbauda 1mais augusts!

Šalom- /Krūmiņa/