Jau pirmais Augusts, grr. Aizvadītais mēnesis labs: Sākot ar iestājeksāmeniem skolā, kuri tika pievekti, nežēlīgi daudzie volejbola mači, kas nogurdina, tomēr vairo pozitīvās emocijas, draugi, braukāšanās ar riteņiem, fotō, ehh, cik vareni. vēl jūra.! Lieliski, ko lai saka.
Bet tad šodien iedomājos par to, ka drīz jau skola- un šoreiz tā būs Valmierā- visas mantas jau pamazām tiek domātas, ko ņemt līdzi. Mmm interesanti. Un tas ir uzjautrinoši, kad beidzot mākslas skolu es biju 100% pārliecināta, ka savus turpmākos 3 skolas gadus nesaistīšu ar mākslu, vai tādām lietām. Bet re kā, vienā gadā mainīju savu izvēli, un tagad mācīšos, kā pareizi piejaukt cilvēku prātus ar nejēdzīgām un jēdzīgām reklāmām. Būs grūti, tas ir nedaudz biedējoši man, jo vienmēr pierasti agrie rīti ēdnīcā ar bēčiem, kad kopīgi pildam mājasdarbus. Bet tagad- kaut kāda koju dzīve, saistās pagaidām ar roltoniem, ne mācībām. Šaurās istabas, un dīvaini ļautiņi- vai tas nav biedējoši- ir. Tomēr paciešami, ja zini, ka vēlies kaut ko radošu, ne tikai aprobežošanos ar matemātikas stundām un gariem pārspriedumiem angļu valodā. Arī ķīmijas tabulā kādu gadu neskatīšos un par fizikālajiem likumiem neinteresēšos, nerunājot vēl par krievu izteicieniem. Jo neko tādu nākošā gada laikā es nepiedzīvošu. Dīvainības. Bet visvairāk man negribas pamest volejbolu, jo tomēr 7gadi- labi gadi tika cīnīti, lai tiktu tik tālu, bet negribas apstāties. Jā, uz sacensībām es braušu, bet savu skilu, es būšu zaudējusi noteikti, tapēc centīšos saplānot laiku tā, lai es paspēju vēl kaut reizi nedēļā paspēlēt bumbu. un paskriet pāris aplīšus.
Nekas, ka nākošos 4gadus pavadīšu savādākā izteiksmē, būs labi. Galvenais, nevienu neaizmirst, un lai mani neaizmirst. Savus 18 arī piedzīvošu vēl tajā skolā- interesanti.
Labi, peace. Jāpaēd un jāizbauda 1mais augusts!
Šalom- /Krūmiņa/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru