Gan mēs paši, gan sapņi ir veidoti no viena materiāla.
Katrs mūsu sapnis ir dots ar iespēju to piepildīt. Bet,protams, ne vienmēr jau tas ir tik reālistiski un saprotami, kā tas ir pateikts.
Nu ko, bet šodien daļa no kāda sapņa piepildīsies. Šodien ir mana pēdējā oficiālā diena, kad skaitos pie sporta skolas. Jā, šodien es viņu pabeidzu un iegūstu dokumentu par to. Skan burvīgi, jo man ir bijuši tik daudz lūzuma punktu, kad gribas vienkārši visam atmest ar roku, bet re kā, atmaksājās tie 8 gadi, burvīgi. Pilntiesīga volejboliste no manis sanāca.
Bet vispār vēl arvien neesmu atmetusi savu iesauku par neveiksminieci, jo es turpinu izgāzties vēl arvien, turpinu gruzīties vēl un vispār turpinu savu ierasto dzīvi vēl un vēl un vēl. Bet jā, ir iesākusies vasara, a tā pat man ir sūdīgs garastāvoklis, kamoon. Man liekas, ka es varētu kaut kur aizbraukt projām no visiem viena pati, lai neviens mani nevar sasniegt un neredzu arī nevienu. Jo kā redzu, vai jūtu kādu me ir dusmīga. Ai, cik patiesībā viegli ir mani nokaitināt. Ai, vispār cik patiesība es esmu kaitinošs un problēmu nomākts cilvēks. Get a life dude!
Krist uz nerviem - tas ir viens no maniem labākajiem talantiem .
Kā es gribu volīti un jūru. Jāa, gulēt pie jūras un vienkārši čillot ar mīļajiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru