otrdiena, 2011. gada 15. februāris

One day, one moment.



"Use soft words and hard arguments."
English Proverv

It's getting colder now





Laiks, pagājis nebūtībā. Tas palika līkumotā ceļa motelī, kopā ar tavām dūdām. Pēdējā nosmēķētā cigarete, kā pelni jau izkaisīti pelnutraukā. Bet pusidzertā pudele mētājas galdapakšā.
Visu šo laiku, mēs izlietojām nelietderīgi. Jo labāk taču ir strādāt piemājas raktuvēs. Aii, nē. Tad jau vairs nebūtu interesanti. Tomēr laiks tika pazaudēts, vai iegūts?



-----------------------------------------------------------------------------------
Sōu. Šodiena bija varen auksta. Bet nu es jau kā kārtīgs cilvēks aizgāju uz skolu. Bet tad izdomāju, ka nav vērts un kāds labsirdīgais mani aizgādāja mājās. Tie ir īsti draugi :)

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Reālists nereālistiskā pasauleē




Take time to realize.


Ko mēs parastie un tik dīvainie ļautiņi saprotam ar vārdu reālists? Kas ir pesimists un vai tu esi optimists?
Kad gribas izdarīt ko lielisku, bet pietrūkst gribasspēka. Kad gribas izdarīt ko tādu, lai vēderā sajustu tusējošos tauriņus. ajjj

Bet vienmēr domas apraujas pie kaut kā tāda- nevaru! Cik patiesi ir kaut ko nevarēt? Jeb vienkārši domāt reālistiski. Dzīve būtu tik neinteresanta, ja tu tikai domātu, kā pa īstam ir!

Tu esi tik pārliecināts, ka labāk ir domaāt par lietām, kā:

Zemestrīces, vulkāna izvirdumi, vētras =katastrofas! Par to, kā netikt kādā koncertā jo biļetes jau sen izpārdotas. Kā nokavēts lidojums uz pasaules malu. vai salūzusi kūja kāpjot everestā.

Pie velna to visu un iegaumē:

Ja gribi tu vari ielekt mākoņos, ja gribi tu vari bez kūjām uzkāpt everestā, un no tā nolekt, līdz atdaudzi kāju. Un ja tu ļoti vēlies tu vari aizbraukt uz kādu sasodīti sliltu pludmali un nocepināties.

Dīvaini, bet tādi nereāli sapņi palīdz man dzīvot, un piepildīt citus reālus sapņus. Jo izbaudot ko nerālu, tu vēl nezini, kā tas būs pa īstam, tapēc izdzīvo!

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Life is life




Ehh nu ko gada titāniks atkal tiek noskatīts.

Bet nu dažas atziņas, kas tikko radās.

Ka mīlestība var rasties vienā brīdī, un tā netiek kontrolēta. Ja tu mīli pa īstam, nav svarīgi vai beigās tu iesi bojā, vai tomēr nē. Protams, vieglāk ir ''pārgriezt visas virves'' un ļauties liktenim. Ne vienmēr šis liktens ir labvēlīgs, bet tomēr...

Kad kuģis nogrims nogrims arī tava mīlestība pret to. Bet ne mīlestība pret cilvēku.

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

Jautājums par mani, atceroties tevi.






Remeber that day? :) No, sou you are realy stupid..
[fullhouse- hur biji tu]
Kur biju Tu

Kur biji tu kad nācu es?
Kur biji tu? Kad aizgāji?
Kur, un, kad un kāpēc?
Jautājumu pārāk daudz.

Un ja Tu saki – NĒ,
Ko tas man nozīmē,
Paklausīt vai neticēt,
Man tomēr bail ir nokavēt.

Piedz.
Un kad Tavs – Es nezinu,
Nozīmē – Vairs negribu,
Var jau būt ka ir par vēlu. 2x

Var jau nepaspēt,
Zelta mirkli nokavēt,
Bet Tevi pazaudēt,
Nav tā vērts, nav tā vērts,
Nav tā vērts...

Un ja Tu saki – NĒ,
Ko tas man nozīmē,
Paklausīt vai neticēt,
Man tomēr bail ir nokavēt.

Piedz. 2x

Bet ja šonakt zvaigznes krīt,
Varam laimi sagaidīt,



(uu-huuu-huuuu)



Un
ja mēness jūrā krīt,
Varam tikties kaut tu līt,
Kaut tu līt.

----------------------------------------------------------------------------
Tas tā, 5dienas noskaņai. Bet zinkā ir patiesībā, ka ir vērts darīt to, ko patiešām vēlies.

Bet atceroties visu nedēļu- gāja raibu, raibi. Bet visumā lieliski. Nu ko, nedēļas nogale ir sagaidīta. 5diena jau vakarā, bet lieliskii. Gaidu rītdienu :D

pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Bailes

Nu ko. Skolā jāraksta kkāda argumentētā eseja par bailēm. Nu gluži īsti argumentēta nesanāca, bet tomēr kaut kas ir tapis :)

Kāds rakstnieks teica: ''Bailes ir tikai ilūzija- ļaujies tām un tevi pazudinās uz viem laikiem, jo tām piederi tu, tavs prāts un nelaimīgā kārtā arī ķermenis.'' Mēs baidāmies pazaudēt sevi, baidāmies no neizdošanās un sāpēm.

Kā cilvēki pazaudē sevi? Viņi uzņem citu identitāti un pielāgo to sev, nemaz nenojauzdami, ka viņi izposta to, kas viņi patiesībā ir. To, kas viņos ir tik īpašs.
Cilvēki nav droši par savu iekšējo spēku, un izmaina sevi, no kā ikkatrs iekšēji baidās.
Bez savas identitātes mēs katrs esam pilnīga nulle apkārtējo sabiedrībā.

Kad mēs neizdošanos uzskatam par joku, un kad mūs tas tiešām sāk baidīt? Robeža ,manuprāt, ir ļoti šaura. Ikvienam ir grūti apzināties to, ka ja mums kaut kas nesanāks, mēs varam sevi pazemot, un to negrib neviens. Tieši tādēļ mēs neriskējam. Bet ja mēs pilnībā neriskēsim nebūs arī panākumu, un panākumi nevar būt, ja mēs baidāmies izdarīt ko aplamu. Tādēļ, nebaidīsimies no lietām un iespējām.

Dž. Sentjana vēlējās mums paziņot, ka: ‘’ Sāpes ir brīdinājuma signāls. Cenšoties no tām izvairīties, mēs paglābjamies no bojāejas’’. Patiesi, bet ja mēs dzīvē izvairīsimies, no visa, ko sastapsim savā ceļā, mēs neizdzīvosim. Sāpēs daļēji ir mūsu iedomas, kuras mēs varam novērst, un tas arī ir jādara, kamēr tās nav ‘’iegrauzušās’’ pavisam dziļi. Mums sāpēs tikai tad, ja nemācēsim apieties ar sāpēm.

Bailes mums ir devis kāds augstāks par mums. Tas mums nav teicis kā mums ar tām ir jāapejas, bet nav arī licis neko nedarīt. Tādēļ izvēlēsimies ceļu pa kuru iet: mūžam baidīties, vai tomēr atstāt bailes tikai dažiem gadījumiem.

Un šito rakstīja lieneKāa.

sestdiena, 2011. gada 5. februāris

Make me wonderful



Atceries sajūtu, kad darīji kaut ko pirmoreiz?

PIRMAIS...

solis,kritiens,kautiņš,smaids,desene,mīlestība,pirmā peldēt mācīšanās reize,pirmā satikšanās, uzdrošināšanās kaut ko pajautāt, randiņš, telefons, ballīte, dzēriens, pirmais brauciens ar auto, pirmais 10 skolā, atmiņas, īstais gandarījums, pirmais...

Eh tik daudz lietas, kas darītas pirmo reiz. Bet cik sen tu esi kaut ko darījis pirmo reizi? Daudzi noteikti teiks- vakar, aizvakar, nu nesen tač. Bet es nemelošu sev un teikšu- neatceros.
Bailes, ;aika trūkums, slinkums kas ir tas, kā dēļ mēs vairs nemēģinam kaut ko izdarīt pirmo reizi?

Jāmet kautrība pie malas un jāiet baudīt dzīve. Nu nejau kā ''sliktajai meitenei/
čalim'', bet kā cilvēcīgam cilvēkam.
Nopeldēties naktī, noskatīties titāniku ar saviem labākajiem draugiem, kaut lietū padejot.

Jādejo tā, itkā neviens tevi neredzētu, jādzied tā, itkā neviens tevi nedzirdētu. Un jādzīvo, tā, lai katru otro dienu varētu pateikt- tas priekš manis ir jaunums. Bet nevajag aizrauties (sun)

http://www.youtube.com/watch?v=WP2fsLrIj3k