Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
Šodiena! Bija diezgan lieliska, nu labi, nevis diezgan, bet lieliska jā! Pēc skolas aizgājām līdz centram, paēdām hesītī un staigājām pa ''Valletu''. Iečekojām ziemīšu dāvanas. Tad jau atbrauca pie mums draugi. Un aizbraucām, parādījām mūsu skolu, kojas, tad hoķis VOC'ā. Tas točna bija smieklīgi, bet nu jā, auksti diezgan arī bija. Vijciems zaudēja Sedai, bet tas nekas, bija lielisks vakars. Daudz smieklīgu sarunu un jāa, viss bija čotka, visādā ziņā :)
Heijā, heijā! Lieliska pirmdiena! Nūu, iespējams, ir laba, lai neteiktu vairāk.
Sākšu ar šodienu.:
Gāja labi, jo angļu valodā bija ieskaite kuru es noliku, tiešām lieliski, vairs nebūs jāuztraucās par to, arī datorgrafikā pabeidzu savu logo- firmas zīmi, jeb kā to pareizi nodefinēsim, karoč mana zīme, kuru pēc tam printēs uz līmplēvēm, tad tur graizīs un jā, būs čotka! Tad nācu uz kojām. Jau kādu stundu esmu viena šeit, jo pārējām, manējām vēl stundas, bet tas jau nekas, drīz jāsāk ķerties pie darbiem, jo tie krājās un krājās, un krājās, un laiks tik sarūk... Bet tas jau nemaina faktu, ka nākošnedēļ ir skate- ouu šīit! :D
Par nedēļas nogali!
Tā bija, ka liela vēlme aizkulties līdz ballei un tur paballēt noteikti bija, un ja ir vēlme, ir jāmēģina atrast risinājums, kā uz turieni tikt! Atradu. tētiņš aizveda un atstāja mani ballē. satiku Sidžu un Alisi un laidām ballē iekšā. Pa ceļam līdz zālei satiku vēl pāris foršus cilvēkus. Aizgājām pie galdiņa, sapazinos ar cilvēkiem, kaut ko pasmējāmies un gāju dejot. Daudz dejot, un daudz, un vēl daudz. Dažreiz tas pat šķita nāvīgi, ja sanāk dejot ar cilvēku, kam tas īpaši nepadodas. Nu labi, es jau pati neesmu nekāda dejotāja, bet tomēr, eolikas popūrijs, ar tādu cilvēku bija diezgan šīzzo, bet nu izdarīju. :) Tad jau gan atlikušais vakars ar citiem dejotājiem. Daudz deju, daudz smieklu un pozitīvu emociju.
Nedaudz paķiķināju par citiem cilvēkiem, par kuriem zinu pagātnes nedarbus, un tagad tas tiešām šķita visnotaļ uzjautrinoši. Neteikšu, ka arī uz mani neskatījās, bet tam jau iemesls bija tāds, ka dejoju ar tās čikitas ļoti pazīstamu cilvēku. .. Bet kāda gan tur šķirba. Tā man gāja, brālis bišķi pa ātru atbrauca pakaļ, šis tas pietrūka, bet nekas...
Un un un tagad atkal jāķeras klāt darbiem, kas mani moka, vēl šito nedēļu. Uhtīi. Bet kā teica, kāds cilvēks draugiem.lv dienasgrāmatā:Ieteikums tiem, kas mācās mākslas vidusskolās un grib normāli beigt šo pusgadu: "Nedomājiet par visādām blakus hu*ņām (kā, piemēram, mīlestību), jo tā ir tāda draza, no kā labāk turēties pa gabalu."
Jādomā par cīnīšanos līdz galam, vēl nepadošos, vēl ne! Uzmanību veltu tikai darbiem. Gandrīz tikai darbiem.!:D
Nu ko. Skolas diena ir sen jau garām, un drīz jau tuvojas nākošā skolas diena, bet tas jau nekas! Bet šodien galīgi sagruzījos par to, ka man nespīd paspēlēt ar atkal foršiem cilvēkiem. Cik nožēlojamas spēles, cik nožēlojams garastāvoklis.
Hei, hei, kārtējā skolas nedēļa ir noslēgusies, kas mani tiešām priecē. Bet varen lieliem soļiem tuvojas skate, kura atkal,manuprāt, būs traka. Uhhtī. Man vēl tik daudz kas ir jāpaspēj. Opā!
Bet kā gāja 5dien? Lieliski. Ar Aneti skolā smējāmies, daudz smējāmies. Mums literatūrā bija jātaisa kkāda luga, kurā jau smējāmies. Tad aizgājām līdz hesim, kurā vēl arvien smējāmies. Tad uz 5vidžu aizgājām. Matemātika- vispār neko nedarijām, tikai smējāmies par to kā citi cilvēki izrunā e. Nu tādos vārdos kā- Enkurs. Nu kur tā savādāk jāizrunā. Tad sākām domāt stāstu ar tiem interesantajiem E. Es esmu enkurs. Iekāpu mēslā.. Tā līdz asarām pagāja mūsu matemātika. Protams, informātika jau nebija savādāka, bet tas jau nemaina faktu. Man ļooti patika!
Bet nu tad jau aizbraucu mājās un man zvanīja un zvanīja, ka jāiet ārā, bet nē, es negribēju jo ārā bija vareni slapjš!!
Hei, hei, hei! Nu ko kārtējais jaukais piedzīvojums aizvadīts. ļoti, ļoti patika. Brīvdiena no aizņemtā skolas sola un jā, bija lieliski. Tiešām patika iepazīt savādākus cilvēkus, kārtīgi izsmieties, sabaidīties, un tomēr- bija lieliski!
Paldies arī Sigitai, kas padarīja dzīvi interesantāku! :)
.. Un tā tas sākās. Vienkārši vēlos kaut ko uzrakstīt, priekš sevis.
Man,laikam, iet labi, jo es smaidu, rītus sāku ar miega pilnām acīm un sabužinātiem matiem, bet es smaidu. Man tagad patīk dzīvot, jo katru dienu skolā mani sagaida smaida pilni kursabiedri, ahh cik lieliski. Vienmēr kāds apskaus un pajautās: Kā tev iet, kā tev gāja... Man patīk tā sajūta, kad kādam esi vajadzīgs. Pēc skolas ''mājās'' sagaida draugi, un nu jau otrā ģimene. Bez smiekliem un smaida nekad, vienmēr uzmundrina un pasaka- atkal jau smiekli. Smaids!
Dzīve pret mani pašlaik ir smaidīga, dažreiz pat šķiet, ka viņa iesmej par mani. Jo ir arī gana smieklīgas situācijas. Kādam patīk mans smaids, un par to atkal esmu sajūsmā. Biklā, bet sajūsmā. Patīk iegrimt domās un ļauties brīvības garšai, kā saka. Īsziņu skaņa modina smaidu, kad tas iekrampējies muskuļos, dziesmu melodijas, liek sirdij pukstēt ātrāk un ļauties enerģijas brīvībai, un dejas- tās vienkārši ļauj nedarīt neko, un tomēr pasaka tik daudz.
Patīk tas, ka nesapņoju pa nakti, bet dzīvoju sapnī. Tas ir tā, ka dažreiz vienalga, bet tikai smaidi, un smaidi, lai vai iet grūti.
Tā laikam tagad ir sajūta, kad iekrītot gultā tu smaidi no dzīves burvības un gribas ar to dalīties. Emocijas laužas ārā, tas ir tā, kā tam vajadzētu būt ik dienu,
Beidzot man patīk dzīve- skarbā, bet saldā.
Jā, man ir salda dzīve, kuru es mīlu, lai arī kā man ietu.!
Man patiešām ir prieks, ka es smaidu, un varu radīt smaidu citiem! :))
