Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
otrdiena, 2011. gada 13. decembris
Life
Šodiena! Bija diezgan lieliska, nu labi, nevis diezgan, bet lieliska jā! Pēc skolas aizgājām līdz centram, paēdām hesītī un staigājām pa ''Valletu''. Iečekojām ziemīšu dāvanas. Tad jau atbrauca pie mums draugi. Un aizbraucām, parādījām mūsu skolu, kojas, tad hoķis VOC'ā. Tas točna bija smieklīgi, bet nu jā, auksti diezgan arī bija. Vijciems zaudēja Sedai, bet tas nekas, bija lielisks vakars. Daudz smieklīgu sarunu un jāa, viss bija čotka, visādā ziņā :)
;* :))
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru