Apmulsums. Ballīte. Liene atkal ir laimīga.

Mmmmm hmmm. Ir pienācis brīdis, kad visas koju mantas glīti sakārtotas istabas stūrī un gaida, kad tās atkal  būs samētātas pa manu istabu. Diezgan burvīgs skats. Jā, izvācos no kojām- šim gadam pietiks! Bet pēdējā nakts valmierā bija vienkārši neatkārtojama.

Jauni vecie draugi satikās un atpūtās. Sākumā ar Vīču un Jorenu, Vīčas Graudiņu un Jorena brāli noskatījāmies ''Paranormal activity 1'' Nu neko, bija jau itkā inč, bet nu nekas priekš manis biedējošs tur nelikās. Tad viena sms, un jau esam ceļā uz manu mīļāko valmieras vietu, un nu jau vietu, ko saucu par otrajām mājām- Cēsu ielu. Es pat nezinu, kas šajā dzīvoklī ir tik īpašs, bet tā atmosfēra, kas vienmēr valda, kad arī pati esmu tur ir lieliska. Tā nu mēs jaunivecie draugi- Tauriņš, Madars, es un Vīča. Pacilāja glāzītes. Padejojām. Un tad jau vienkārši čillojām pa gultu. Nu labi, kā nu kurš gulēja. Cits ar dziesmu pie lūpām, cits ar alus glāzi. Ļoti burvīgi nosmējāmies par lūušiem, mamuuu, zirnēklis, babrs. Savi prikoli, tieši tā.
Un jā vispār bija viss kaut kas mīļš un tā liene negulēja līdz kādiem 4. Mhhm. Beet bija to vērts. Ai, es nezinu, viss šķiet tik burvīgs patiesībā.
Ar Vīču ar izrunājām visādas štelles, patiesībā es nesaprotu, kapēc citi cilvēki ir tik labi pret manīm un tā respektē manu viedokli, laikam, jācenšas man arī tādai būt.
Tapēc Vīčai būs viņas sapņu princis Grauuuudiiņšs, kā viņa pati viņu sauc uzvārdā. Bet tā neko, es gan vēl arvien brīva, jo laikam neviens nav pelnījis tādu ''suņa naglu pakaļā'' kā es. :D Nu labi, tas tā vakara humoram. Bet tik tiešām es esmu sajūsmā par vakardienu. Laikam tomēr nebija tik briesmīgi, ka visi atbrauca atpakaļ no saviem ceļojumiem, lai gan sākumā likās savādāk :D

Happii hippoo.

Kas man liek dzīvot un īstenot manas kvēlākās vēlēšanās? 
Uzdrīkstēšanās. Ne vienmēr tas kas kādam liekas pareizs, citiem var šķist vajadzīgs, bet sirds laimīga spēj tapt tad, kad tiek piepildītas vēlmes.


Sapņi. Sapnis ir kā iespēja izdzīvot nesasniedzamo, dažreiz tieši sapņi spēj noturēt uz zemes.


Neveiksme. Jo tieši kļudas liek iemācīties ko jaunu un attīstīties.


 Rūpes. Slikti, ja neviena nav, kam par tevi parūpēties. Bet vēl sliktāk, ja tev pašam nav neviena par ko rūpēties.

. Drosme. Drosme - uzvaras sākums. (Plutarhs)

 Kaisle. Pats pareizākais un skaistākais līdzeklis kaislību savaldīšanai - skaidra to izpratne. (Feihterslēbens)

Lietus smarža vasarā.


Atkal redzēšanās.


Skūpsti. Skūpsti ir vienīgais kas palicis no paradīzes valodas.

Par to.

Es labprāt dejotu baletu,

Ja dzīve man to atļautu

Un visgarāko matu šķipsnu nošņāptu,

Jo lepnumu piekrāpt gribētu

Bet skropstu gali slapjumā samirktu

Ja par grūtu kauna asti pavilkt paliktu

Es peļķē ledus puzli saliktu

Un ziemas vēju gaidītu.

Ja es spētu atveidot Odetu,

Jā, tad es dejotu baletu!

Fak yea!

Mūsu kursā ir kā seriālā. Netici? Tad izlasi šo te!

Ārim patīk Monta. Montai patīk Āris. Elīnai Po patīk Āris. Ārim ir uzmīst un Elīnu Po. Romānam patīk Liene un Laura. Lienei un Laurai uzmīst uz Romānu. Vēl Romānam patīk Ktijia. Kitija Romānu uztver kā draugu. Grantiņam patīk Ktijia un Liene. Romāns ir greizsirdīgs uz Grantiņu. Grantiņam tas uzmīst. Kitijai un Lienei uzmīst uz Grantiņu. Jorenam patīk Kitija un Liene. Kitijai un Lienei uzmīst uz Jorenu. Jorens ir greizsirdīgs uz Grantiņu. Grantiņš grib novākt Jorenu. Jorena brālim patīk Liene.  Jorens ir greizsirdīgs uz savu brāli. Laurai patīk Skrodelis un Graudiņš. Liene nespēj nedomāt par Skrodeli. Graudiņš kaut ko grib bīdīt ar Lauru. Romāns nesaprot- būt greizsirdīgam vai nebūt. Lienei patīk Edžons Rozīte.Edžonam Rozītei uzmīst uz Lieni. Elīnai Doniņai patīk Atis. Atim patīk Elīna Doniņa. Edzītim patīk Zane. Zanei uzmīst uz Edzīti. Jorens nezin vai būt greizsirdīgam uz Romānu. Romāns iespējams ir gejs. Grantiņš grib Lieni. Jorens plāno piekaut Grantiņu.

Sports

Pavisam drīz arī es atsākšu savas karjeras vienu no šķautnēm - sportu. Volejbolu. Tapēc nedaudz iedvesmojošs teksts šim vakaram. 

Profesionālais sports ir daudz nežēlīgāks par kliedzošiem un iedvesmojošiem avīžu virsrakstiem un daudz prasīgāks par elku mīlošiem līdzjutējiem. Sportisti ziedo savas dzīves labākos gadus, laukumos sevi izgriežot kā trauku luptas, par to saņemot pretī godīgi pelnītu slavu, naudu un... nē, ne varu. Trešā lieta, ko viņi pilnīgi noteikti saņem kā mantojumu no sportā pavadītajiem gadiem – slimības, kroplums, fiziskās un garīgās atkarības.  Aizdomājieties par pieaugušiem vīriešiem spēka gados, kas kopš pusaudžu vecuma mērķtiecīgi tiek audzināti par gladioatoriem. Sporta skolas, treniņnometnes, sviedri un izturības pārbaudes, prasīgi treneri. Līdz skatuvei nonāk labākie, stiprākie, talantīgākie. Pēc tam? Aktieri pieaug, fiziskās pārslodzes, katru otro vakaru sezonas laikā aizvadot izšķiroso maču par noteiktiem mērķiem, mijās ar depresijām, kuras vienkāršs cilvēks neiztur. Azartam, fiziskajam spēkam un meistarībai otrā svaru kausu pusē ir nolikta pretī uzvara par jebkuru cenu, rezultāts, savainojumi. Taču prasa tikpat daudz kā toreiz, kad četrpadsmit gadu vecumā kļūdijies pie saviem vārtiem un treneris visas komandas priekšā tevi nosauca par bezsmadzeņu idiotu... Uz skatuves viņi ir pieauguši, zemapziņā – iebaidīti cilvēki, kas pilnīgi noteikti zina, kad, kur un kā viņiem jārīkojas uz ledus laukumā, bet apjūk brīžos, kad uz tiem pašiem jautājumiem jaatbild pēc treniņa vai spēles – jau īstajā dzīvē. Dresēti varoņi.

A.Puče "OZO. Cilvēks uz ledus."

Lēkā pa dzīvi.

Veči. Šitā prakses padarīšana ir tik sasodīti smieklīga padarīšana. Vispār mums te iet vienkārši ideāli, mums tā,protams, neskaitās vēl vasara, bet tik awsomīigi piedzīvojumi.
Vakar kā jau vienmēr ar Vīču dodamies uz centru. A zvana kursabiedrs edzīts, dvai braucat pie grantiņa [17km no valmieras], mums jau nu 2reiz nav jāsaka, mēs arī braucam. Aši knaši un mēs jau sēžam autobusā uz pirti. Izrādās, ka šie domāja, ka mēs mulam un nekur nebraucam, tā nu aprāvās, bet beigās tā pat nevarējām tur palikt un devāmies 10 ar autobusu atpakaļ uz valmieru. Izkāpjam pieturā un zvans uz mūsu otrajām mājām, un jā, varējām iet uz turieni, mēs sajūsmā gājām ar. Tā nu pavadījām jau otro nakti tur. Pasēdējām pie kompja, pasmējāmies un tā, burvīgi.
No rīta atkal kūdžojām uz koju pusi paķērām mantas un devāmies praksē. A kā jau mums ar Vīču pierasts uzslēdzām dejošanas dziesmas. ''Lēkā'' un mēs ar vīču savā vakaru elementā. Lēkāja visa mūsu prakses grupa, bet mēs ar vīču uz trepēm, sou fakin fanii. Labi jau, ka sākotnēji tā dziesma man kretinēa, bet viss mainījās pēc vienas ballītes. :D

Reāli tik fantastiska sajūta. Šodien gan atpūšamies, lai rīt atkal varētu darīt ko?-- ballēties! :D

Ahūni!

Katram pirmdienas rītam ir savs piektdienas vakars. Uz šo teicienu gan nevarētu norakstīt vakardienas piedzīvojumus, jo ballēties pirmdienā sen nebija sanācis, bet bija ahūni, kā saka Tauriņš. Ar kursabiedreni Lauru nostrādājām savas prakses stundas, sou nogurdinoši ietērpties krāsotāju kostīmos un krāsot, berzt, krāsot sienas... Pēc tam jau savas krāsotāju drēbes nomainījām pret izejamajām un devāmies ciemiņos. Bija jau feini, ja jāsaka godīgi, man jau ļoti patika. Vot tā bija vienkārši vakara baudīšana. Vienkārši es ar vēl 3 cilvēkiem smējāmies, dziedājām, dejojām, spēlējām kārtis, un tā līdz rītagaismai, kad mums līdz praksei bija palikušas nieka 6 stundas. Pagulējām 4 un atkal strādājām. Bet tas viss izvērtās tik pozitīvi, ka pilnīgi prieks, tiešām, tas bija kaut kas feinss. Laikam, ar īstajiem cilvēkiem, īstajā laikā un vietā. :)

Tagad sēžu purva kojās un gaidu, kāda izvērtīsies šodiena. Vīča vēl saldi murrā kādu stundu un ta jau mēs laidīsim atkal meklēt piedzīvojumus, jeb vienkārši atpūsties. Man krāsotāju tērps jau nomainīts pret izejamo un tas ir tik burvīgi, kad skolas nav, ir tikai prakse, nu labi, vēl šis tas skolā, bet tas tā, chill. Vot tā ir dzīves baudīšana, kā tagad, mierīgi un skaisti.

Bučas, neveiksminiece!

sou fakin fanii

Jau 3šā diena, kopš esmu izolēta no sabiedrības. Bet pašlaik es vienkārši esmu pārsmējusies. Kopā ar @Vīča pasmejamies par mūsu kopējiem draugiem.  Ai, smiekli šodienai piestāv, ļoti, ļoti.