Katram pirmdienas rītam ir savs piektdienas vakars. Uz šo teicienu gan nevarētu norakstīt vakardienas piedzīvojumus, jo ballēties pirmdienā sen nebija sanācis, bet bija ahūni, kā saka Tauriņš. Ar kursabiedreni Lauru nostrādājām savas prakses stundas, sou nogurdinoši ietērpties krāsotāju kostīmos un krāsot, berzt, krāsot sienas... Pēc tam jau savas krāsotāju drēbes nomainījām pret izejamajām un devāmies ciemiņos. Bija jau feini, ja jāsaka godīgi, man jau ļoti patika. Vot tā bija vienkārši vakara baudīšana. Vienkārši es ar vēl 3 cilvēkiem smējāmies, dziedājām, dejojām, spēlējām kārtis, un tā līdz rītagaismai, kad mums līdz praksei bija palikušas nieka 6 stundas. Pagulējām 4 un atkal strādājām. Bet tas viss izvērtās tik pozitīvi, ka pilnīgi prieks, tiešām, tas bija kaut kas feinss. Laikam, ar īstajiem cilvēkiem, īstajā laikā un vietā. :)
Tagad sēžu purva kojās un gaidu, kāda izvērtīsies šodiena. Vīča vēl saldi murrā kādu stundu un ta jau mēs laidīsim atkal meklēt piedzīvojumus, jeb vienkārši atpūsties. Man krāsotāju tērps jau nomainīts pret izejamo un tas ir tik burvīgi, kad skolas nav, ir tikai prakse, nu labi, vēl šis tas skolā, bet tas tā, chill. Vot tā ir dzīves baudīšana, kā tagad, mierīgi un skaisti.
Bučas, neveiksminiece!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru