trešdiena, 2012. gada 6. jūnijs

Lēkā pa dzīvi.

Veči. Šitā prakses padarīšana ir tik sasodīti smieklīga padarīšana. Vispār mums te iet vienkārši ideāli, mums tā,protams, neskaitās vēl vasara, bet tik awsomīigi piedzīvojumi.
Vakar kā jau vienmēr ar Vīču dodamies uz centru. A zvana kursabiedrs edzīts, dvai braucat pie grantiņa [17km no valmieras], mums jau nu 2reiz nav jāsaka, mēs arī braucam. Aši knaši un mēs jau sēžam autobusā uz pirti. Izrādās, ka šie domāja, ka mēs mulam un nekur nebraucam, tā nu aprāvās, bet beigās tā pat nevarējām tur palikt un devāmies 10 ar autobusu atpakaļ uz valmieru. Izkāpjam pieturā un zvans uz mūsu otrajām mājām, un jā, varējām iet uz turieni, mēs sajūsmā gājām ar. Tā nu pavadījām jau otro nakti tur. Pasēdējām pie kompja, pasmējāmies un tā, burvīgi.
No rīta atkal kūdžojām uz koju pusi paķērām mantas un devāmies praksē. A kā jau mums ar Vīču pierasts uzslēdzām dejošanas dziesmas. ''Lēkā'' un mēs ar vīču savā vakaru elementā. Lēkāja visa mūsu prakses grupa, bet mēs ar vīču uz trepēm, sou fakin fanii. Labi jau, ka sākotnēji tā dziesma man kretinēa, bet viss mainījās pēc vienas ballītes. :D

Reāli tik fantastiska sajūta. Šodien gan atpūšamies, lai rīt atkal varētu darīt ko?-- ballēties! :D



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru