Katrai dziesmai man ir savs stāsts, tāpēc patīkami tās klausīties atkal , un atkal.
Nu ko. Austiņās skan samērā veca, bet ar patīkamām atmiņām Hurts dziesmas- stay. Bet tā visu dienu, pa visu istabu bliež radiō valmiera. Ahh, kā es mīlu mūziku, tik tiešām, bez viņas laikam man nebūtu iedvesmas kaut ko darīt.
Šodien piecēlos ar aizkavēšanos, bet jau 9 biju uz strīpas lai taisītu darbus, kas man sadoti visai nedēļai. Nu man jau liekas, ka es tos darbus, labi ja 2 paspētu izdarīt, bet nu es cenšos, cenšos. Šodien tika pievarēta kompozīcija- daļēji, un recenzija jau sen Aicim stāv e-pastā. Tiešām lieliski, bet vēl tā pat ir kaudze ko darīt, bet es nesūdzos, gandrīz nemaz.
P.S. Titulbilde arī ir mans zīmējums, jā, mana necilā balerīna, jeb kopija kādai gleznai. Dzīvē izskatās maķenīt labāk, bet nu lai iet.
---------------------------------------------------------------------------------------------
Nu labi, ja jau es esmu sākusi stāstīt par to skolu, par kuru vāros visos labajos, un sliktajos brīžos reizē. Tad nu arī turpināšu par to. Bet nu jā, ir tā, ka man skola pašlaik ir viss par ko es spēju un nespēju domāt. Patīk, tiešām, patīk iet uz skolu. Lai gan dažreiz tevi tā nokritizē, kad uzdodu sev jautājumu- ko es te vispār meklēju, un kur man bija prāts te kaut ko meklēt, savas dzīves turpinājumu! Bet nu tas pagaist tad, kad redzi iznākumu, tiešām sakarīgi sanācis, pašas rokām. naiss. ...Kad pabeidzu māksleni es tiešām domāju, ka nekad vairāk neko nesaistīšu ar zīmēšanu, veidošanu un mākslu kā tādu. Bet re kā sanāca, nepagāja ne 3 gadi un eju uz skolu dēļ mākslas, mācos 3 vēstures reizē- gan latvijas/pasaules vispārīgo, gan kultūras, gan mākslas. ķēpājos vairāk nekā vajag, un vispār traki ir ar mani.
Pietur mani pie šīs mākslas,protams, kursiņš. Ahh, tik kruti īstenībā man viņi ir. Jā, kopā 21 esam, bet nu meitenes valda pār šo kursu, veselas 17 meitenes, un 4 čaļi, ja nu es māku pareizi skaitīt, tā sanāk. Bet nebūt nav tā, ka mums ir garlaicīgi, vienmēr mums ir kādi dīvainie jociņi, pat tagad mums dr.lv ir sava ''lapa'' kur apkopot domugraudus. Mēs dziedam, ākstamies, bet radam mākslu. Un literatūrā mums tur kkas jādara, un skolotāja lika uzzīmēt lugas sižetu. Tas likās tik dīvaini, ka neviens nebļāva, ka nemāk zīmēt, kā tas bija agrāk. He he. Bet jā, gudrs kursiņš. Un vispār feini. Kopā ballējamies un tā, ir labi, ja tādi ir.
/Trakie mākslinieki/, kā mēdz mūs dēvēt.
Bet atkal ir pretstats tam, kā vajadzēja būt. Man tuvāki ir palikuši tieši Valmierieši, jo tie cilvēki kurus kādreiz saucu par draugiem, man 2 mēnešu laikā nav pat uzdrakstījuši dr.lv kā man iet, vai kaut kā tā. Diezgan nožēlojami, manuprāt. Tapēc arī par savu pilsētu uzskatu Valmieru, ne Smilteni. Un par mājām kojas. Es nezinu kapēc tā ir, bet ir. Un jā, kojas ir šausmonīgi daudz iemācījušas pa šiem 2 mēnešiem. Jo kādreiz jau bija pierasts, aiziešu mājās, ņamma jau gatava, bet tagad nē, tā nav. Interesanti, bet fakts. Dažreiz bija tā, ka nedēļas vidū jau vairs nav naudas- tapēc jāmācas taupīt. Visu ko ēdamu ar var samācīties, bet nu tas jau tikai tā.
Vaiii, šodien pietiks drukāt. Jāplāno, kā tikšu uz balli :D
Šodien klausāmies- Reamonn- colder. Laiks paliek vēsāks. Bet atmiņas un viss pārējais čotka!
------------------------------------
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru